Latvijas iedzīvotāji nedomā par nākotni, bet ar savām izvēlēm to rada
Vidējā Latvijas iedzīvotāja ‘nākotnes plānu horizonts’ – laiks, kas saplānots strukturēti, – ir 18 mēneši. Investīcijām šis vidējais horizonts ir vēl mazāks – apmēram viens gads.
Neskatoties uz to, 2007. gadā uz katru Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot zīdaini, bija 0.4 kredīti ar vidējo summu 2332 LVL. Lauvas tiesa no kredītu apjoma ir hipotekārie, ar atmaksas periodu 10 gadi un vairāk. 86% no visiem līdzekļiem, kas tiek turēti bankās ir zemas ienesības – vai nu kā tekošais vai depozītu noguldījumi, kuru ienesība ir vairāk kā 2 reizes zemāka par gada inflāciju.
Latvija piedzīvo biedējošu smadzeņu aizplūšanu
Ja 2004. un 2005. gadā Latvijā augstāko izglītību ieguva 49976 iedzīvotāji, tad strādāt (nevis turpināt mācības) ārpus Latvijas šajos divos gados devās 8800 iedzīvotāji ar augstāko izglītību, jeb 18% no talantu pieauguma.
Latvijā valda liela neticība publiskajai varai un lemtspējai
Latvijas valdībai neuzticas trīs ceturtdaļas – 75% – Latvijas iedzīvotāju, bet Saeimai – 77%. Visvairāk uzticas saviem tuviniekiem, draugiem. Šādu uzticības personu skaits gan nav liels – vidēji 10-12 cilvēki.
Latvijas ekonomika vēl nav aktīvi uz āru vērsta un inovatīva
Vairums Latvijas uzņēmumi nav uz eksportu vērsti – 83.4% no Latvijas uzņēmumiem sniedz pakalpojumus vai realizē produkciju tikai Latvijā. 2006.gadā tika iesniegti 1455 pieteikumi preču zīmju reģistrācijai, kas ir par 356% vairāk nekā 1992.gadā, bet patentu pieteikumu skaits attiecīgi bija 131, kas ir par 8% mazāk kā 1992. gadā.
Latvijas iedzīvotāji nav informēti par ilgtspējīgu dzīvesveidu, taču attieksme pret konkrētu uzvedību šajā virzienā ir pozitīva
Latvijas iedzīvotāji nav informēti par ilgtspējīgu dzīvesveidu – tikai 19% apgalvo, ka ir kaut ko dzirdējuši vai zina par to. Tomēr vairāk kā 70% atzīst, ka viņus ietekmē vides piesārņojums, bet vairāk kā 60% – ka viņus ietekmē klimata pārmaiņas.
Latvijas iedzīvotāju “ekoloģiskā pēda” divreiz pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieļaujamo produktīvās teritorijas daļu
Latvijas iedzīvotāji pauž lielu gatavību piekopt ilgtspējīgu dzīvesveidu, ja tiktu piedāvāts atbalsts. Divas trešdaļas būtu gatavas uzreiz sākt šķirot atkritumus, ja tiktu piedāvātas iespējas to darīt.
Latvija noveco
Latvija ir viena no straujāk novecojošām ES valstīm ar dzimstību, kas ir zemāka par demogrāfiskās atjaunošanās līmeni (2.1 bērns vienai sievietei). Saskaņā ar demogrāfiskās attīstības prognozēm, 2030. gadā 65 gadus un vecāku cilvēku proporcija sasniegs 23%, bet tikai 52% iedzīvotāju būs produktīvajā vecumā starp 20 un 64 gadiem.
Ilgtspējīga attīstība ir vienīgā ilgtermiņa perspektīva Eiropas Savienībā
Kā nozīmīgākie tuvāko 20 gadu izaicinājumi Eiropas Savienībai galvenokārt tiek minēti – globalizācija un digitālā ekonomika, demogrāfija un imigrācija, drošība un terorisms, enerģētika un vides pārmaiņas.
Daudzas ES valstis savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās kā centrālo caurstrāvojošo tēmu uzsver valsts iedzīvotāju ieradumu maiņu, it īpaši patēriņa un dzīvesveida jomā. Valdību līmenī tiek piedāvāti dažādi inovatīvi risinājumi. Piemēram, Lielbritānijā valdība plāno motivēt cilvēkus ar lieko svaru nomest kilogramus, par to maksājot. Tiek aktīvi diskutēta ideja noteikt katram Lielbritānijas iedzīvotājam savu izmešu kvotu, kuras, līdzīgi kā to tagad praktizē valsts, iedzīvotāji varētu pirkt un pārdot.