Ilgtspējīga attīstība (sustainable development – angļu val.) ir attīstība, kur šodienas vajadzību apmierināšana neapdraud nākamo paaudžu iespējas apmierināt savējās. Tai ir trīs dimensijas – ekonomiskā, sociālā un apkārtējās vides.
Tas nozīmē, ka ekonomiskā attīstība notiek saudzīgi rīkojoties ar mūsu planētas resursiem un rūpējoties par to, lai uz Zemes tiktu saglabāta bioloģiskā daudzveidība. Ilgtspējīga attīstība veicina sabiedrības kopējo labklājību un sniedz cilvēkam iespēju dzīvot veselīgā vidē, īstenojot savu potenciālu un spējas.
“Ilgtspējīga attīstība nav jauna koncepcija. Tā ir jaunākā izpausme mūžsenai ētikai, kas saistīta ar cilvēka un vides attiecībām un pašreizējās paaudzes atbildību pret nākamajām paaudzēm. Ilgtspēja funkcionē tikai virzienā no apakšas uz augšu. Tai nepieciešama sabiedrība, kuras lielākā daļa identificējas ar līdzdalību ilgtspējīgas attīstības mērķu formulēšanā un sadarbojas gan vietējā, gan reģionālā līmenī.” (No grāmatas “Gribam ilgtspējīgu attīstību” (Römpczyk, Elmar))
Ilgtspējīgas attīstības jēdziens pirmo reizi tika minēts Riodežaneiro konferencē «Vide un attīstība» 1992. gadā. Šodien to atzinušas un apņēmušās īstenot visas pasaules attīstītās valstis.
Eksperti par ilgtspējīgu attīstību
„Ir jāsāk kaut kas darīt, lai kontrolētu resursu patēriņu un pārtēriņu. Pretējs patērējošai attieksmei pret resursiem ir dzīves veids, kas ir ilgtspējīgāks un veselīgāks – tādu mēs vēlētos redzēt mūsu sabiedrību. Mēs gribētu redzēt mūsu sabiedrību radošu, saprotošu, iecietīgu un dinamisku. Latvijai nav piemērota klasiskā, amerikāņu stila konkurence, kurā viss notiek ar konflikta starpniecību. Mums ne tikai nepatīk konflikti, bet arī nav vēlmes šķiest savu enerģiju savstarpējiem kariņiem. Arī konkurences formā var pastāvēt sadarbība un līdzdarbība, un tas varētu būt mūsu ekonomikas princips.”
Asoc. prof. Roberts Ķīlis, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas redakcijas grupas vadītājs
Sabiedrības līdzdalības projekta “Latvija 2030. Tava izvēle” Latgales forumā Daugavpilī
„Pasaulē mēs esam 6 miljardi iedzīvotāju, zeme ir tik liela, cik tā ir. Tā nepalielinās. Katram iedzīvotājam vidēji rēķinot ir 2 hektāri zemes, kam vajadzētu būt pietiekamam mūsu labklājības nodrošināšanai – pārtikai, ceļiem, infrastruktūrai, vietai, kur noārdīt paša atkritumus. Bet reālais patēriņš, cik daudz tiek tērēts no šiem sev iedalītajiem 2 ha ir loti, ļoti atšķirīgs. Pēc šādiem aprēķiniem amerikāņiem vajadzīgas 5 planētas, vecajai Eiropai -3 planētas.”
Uģis Rotbergs, Pasaules Dabas Fonda direktors Latvijā
Sabiedrības līdzdalības projekta “Latvija 2030. Tava izvēle” Latgales forumā Daugavpilī
„Lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību, mums jāmaina gan veids, kā mēs pārvietojamies, gan tas, kā un ko mēs ēdam, kādu enerģiju lietojam un kā skatāmies uz citām sugām un dabu kopumā”
Jānis Brizga, Pasaules Dabas Fonds
„Ilgtspējīga attīstība nav vienkārši labklājības pieaugums, bet esošo resursu saglabāšana pēc iespējas ilgāk.”
Edvards Kušners, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks
Sabiedrības līdzdalības projekta “Latvija 2030. Tava izvēle” Zemgales forumā Jēkabpilī
„Šodien daudzi cilvēki pērk lietas, kuras viņiem nav vajadzīgas, par naudu, kuras viņiem nav, lai atstātu iespaidu uz cilvēkiem, kuri viņiem nepatīk. Tāda, īsumā, ir mūsdienu patēriņa seja. Jautājums ir – vai tas patiešām ir nepieciešams? Kādi ir dzīves kvalitātes kritēriji? Vai grezna māja ir kritērijs? Jūs to uzbūvējat ārpus pilsētas, iznīcinot ekosistēmas, jūs pavadāt divas stundas dienā ceļojot uz darbu. Vai tā ir dzīves kvalitāte?”
Dr. Joahims Spangenbergs (Joachim H. Spangenberg)
Ilgtspējīgas attīstības eksperts, Hermholcas Vides pētījumu centrs
“Ilgtspējīga attīstība var tikt nodrošināta, ja pastāv mijiedarbība ne vien starp tautsaimniecības ekonomisko attīstību, sociālo sfēru un vides aizsardzību, starp tautsaimniecības nozarēm un tematiskiem elementiem, bet tiek nodrošināta aktīva sabiedrības līdzdalība attīstības veidošanā.”
Māris Kļaviņš, Vides izglītības fonda “Par sakoptu Latviju” viceprezidents