Globālais konteksts – iespējas un izaicinājumi

Eiropa un sabiedrības novecošanās

Eiropas valstīs iedzīvotāju mirstība pārsniedz dzimstību, kā rezultātā iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazinās un vidējais vecums pieaug. Ja imigrantu plūsma uz Eiropu strauji nepieaugs, līdz 2030. gadam Eiropas iedzīvotāju skaits samazināsies par vairāk nekā 24 miljoniem iedzīvotāju, bet ekonomiski aktīvo (no 15 līdz 65 gadiem) – par 52 miljoniem. Izdevīgs iepriekšējo paaudžu attiecību sadalījums (ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pret citiem) nodrošināja Eiropas straujo ekonomikas izaugsmi pēc 2. pasaules kara. Šobrīd vidējais Eiropas valstu iedzīvotājs ir ievērojami vecāks nekā Āzijas un Āfrikas iedzīvotājs, un ir paredzams, ka nākotnē šī atšķirība pieaugs. Piemēram, 2005. gadā ES valstīs gada laikā piedzima tikpat daudz bērnu, cik Indijā sešās dienās.

Arī Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties, turklāt Latvija atrodas vienā no visstraujāk novecojošiem Eiropas reģioniem. Pēc demogrāfu aprēķiniem, līdz 2030. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies par 12,6%, un vidējais vecums palielināsies. 2000.gadā vecāks par 65 gadiem bija katrs septītais Latvijas iedzīvotājs, 2030.gadā – katrs piektais.

Tiek prognozēts, ka Eiropas valstu nespēja pārvarēt iedzīvotāju skaita samazināšanos un iedzīvotāju novecošanos izraisīs Eiropas ekonomikas lejupslīdi. Tā kā Eiropā nākamajām paaudzēm lielākā daļa ienākumu būs jāatdod vecākajām paaudzēm, kopējie sociālie izdevumi Latvijā, tāpat kā ES kopumā, pieaugs, bet brīvie līdzekļi patēriņam samazināsies. Pēc demogrāfu prognozēm 2030.gadā apmēram 57% Latvijas iedzīvotāju būs ārpus ekonomiski aktīvā vecuma, tātad sociāli atkarīgi no pārējiem. Salīdzinājumam – šodien tādi ir tikai 45%. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jādomā, kā nākotnē palielināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvaru, vai nu attīstot mūžizglītības programmas un nodrošinot, ka ekonomiski aktīvais periods katra cilvēka dzīvē ir pēc iespējas ilgāks, vai veicinot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu ar imigrācijas palīdzību, vai kā citādi veicinot sabiedrības demogrāfisko ilgtspējību.

Globalizācija un Āzija

Arvien vairāk valstis un pilsētas integrējas starptautiskās plūsmās – informācijas, tehnoloģiju, kapitāla, preču un darba spēka – veidojot globālo ekonomiku, kuras apjomi arvien pieaug. Prognozes liecina, ka globālā ekonomika, kā arī valstu un pilsētu ekonomikas savstarpējā sasaistītība turpinās pieaugt. Savstarpējā saistītība ne tikai palielina nacionālo ekonomiku ievainojamību pret dažādām krīzēm citās pasaules vietās, bet arī sniedz jaunas izaugsmes iespējas. Latvijas attīstība lielā mērā būs atkarīga no vietējo uzņēmumu un cilvēkkapitāla starptautiskās konkurētspējas. Tas attiecas ne tikai uz Latvijas uzņēmumu konkurenci par noieta tirgu, bet arī, piemēram, uz izglītības iestāžu konkurenci par studentiem. Neizbēgama Latvijas integrācija globālajās plūsmās nozīmē, ka Latvijas izglītības iestādēm, īpaši augstskolām un universitātēm, būs jākonkurē ne tik daudz savā starpā kā ar citām Eiropas un pat pasaules universitātēm un augstskolām.

Arvien pieaugošajos globalizācijas apstākļos Āzija ir kļuvusi par vislielāko ieguvēju, tās izaugsmes tempi ir gandrīz piecas reizes lielāki salīdzinājumā ar Eiropu. Eiropas Patentu birojs paredz, ka 2050. gadā Indijas un Ķīnas iekšzemes kopprodukts būs par 30% lielāks nekā Eiropai un ASV kopā. Nākotnē pasaules ģeopolitikā dominēs Āzijas valstis. Gan ES, gan Indija un Ķīna savu konkurētspēju saista ar zināšanu ekonomiku, kurā liela loma ir atvēlēta dabas zinātnēm un tehnoloģijām. Tomēr prognozes liecina, ka līdz 2020. gadam arī nākotnes tehnoloģijas (nano, bio- un informācijas tehnoloģiju konverģence) Ķīna un Indija būs spējīgas ieviest ātrāk nekā Austrumeiropa, arī Latvija.

Migrācija un dzīvesveidu konflikti

Pieaug to imigrantu skaits (lielākoties Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu iedzīvotāji), kuri dodas labākas dzīves meklējumos uz Eiropu, tomēr to skaits ir nepietiekams, lai mazinātu sabiedrības novecošanās problēmas. Arvien vairāk pieaug starptautiskā konkurence par talantīgiem jeb augsti kvalificētiem migrantiem, kuri mūsdienu ekonomikā ir būtisks pilsētu un valstu konkurētspējas pamats. Piemēram, ASV 20. gs. 90. gados ieviesa atvērtāku imigrācijas politiku nekā Eiropa cilvēkiem ar augstām profesionālām prasmēm, un turp devās daudz talantīgu imigrantu, kuri radīja veiksmīgus, inovatīvus, globāli orientētus uzņēmumus (piemēram, Google). Savukārt, Latvijā 2004. un 2005. gadā  augstāko izglītību ieguva 49 976 iedzīvotāji, no kuriem strādāt uz citām valstīm devās 8 800  jeb 18%. Latvija, tātad, šobrīd nevis piesaista „talantus” no ārpuses, bet gan kalpo kā smadzeņu „donors”.

Būtisks ārvalstu darbaspēka piesaistes priekšnosacījums ir sabiedrības atvērtība un tolerance pret citām kultūrām un dzīvesveidiem. Kopenhāgena, Londona, Amsterdama un citas pilsētas, kurās  izveidojušās lielas imigrantu kopienas, nereti sastopas ar konfliktiem starp imigrantu kopienām un citām iedzīvotāju grupām. Pētījumi liecina, ka Latvijas sabiedrība nav atvērta imigrantiem, jo 66%  iedzīvotāju vēlās, lai kaukāzieši, ķīnieši, afrikāņi un kurdi netiktu ielaisti valstī vispār vai arī iebrauktu tikai īslaicīgi. Tomēr, ja pieaugs imigrācijas tempi Latvijā, tad arvien svarīgāka loma būs sabiedrības spējām pieņemt atšķirīgu sociālo grupu dzīvesveidu, lai veidotu saliedētu sabiedrību.

Klimata izmaiņas

Kopš 1990. gada pasaulē  ir bijušas 10 karstākās vasaras pagājušā gadsimta laikā. Arvien pieaug liela sausuma periodi, karstuma svelmes, spēcīgas vētras, ugunsgrēki, kā arī plūdi. Klimata izmaiņu izraisītās sekas rada arvien lielāku dabas postījumos cietušo skaitu. Piemēram, laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam pasaulē ar laika apstākļiem saistītajos dabas postījumos cieta 1,519 miljardi iedzīvotāju, kas ir par 9,6% vairāk nekā 20. gs. 80. gados. Pieaug arī pasaules ekonomikas izmaksas, ko rada biežāki un bargāki ar laika apstākļiem saistītie dabas postījumi. Tikai 2005. gadā vien šādas izmaksas veidoja ap 180 miljardiem ASV dolāru un gandrīz sasniedza kopējās 20. gs. 80. gadu izmaksas. Lai gan klimata izmaiņu sekas visvairāk skārušas Āzijas un ASV iedzīvotājus,  tās arvien vairāk izjūt arī Eiropas iedzīvotāji. Eiropā turpina pieaugt plūdu un sniega vētru skaits un tās kļūst postošākas.

Arī nākotnes prognozes attiecībā uz klimata izmaiņām ir pesimistiskas, t.i., ja turpināsies līdzšinējie oglekļa dioksīda (CO2) (77% no gaisa piesārņojuma) ieplūdes un uzkrāšanās pieauguma tempi atmosfērā, tad šajā gadsimtā gaisa temperatūra var pieaugt par 5,8 grādiem pēc celsija, kas ir 10 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadsimtā. Šādas dramatiskas (vai krasas) izmaiņas var radīt ļoti strauju, ar laika apstākļiem saistītu dabas postījumu skaita pieaugumu, kā rezultātā katastrofāli pieaugs bojāgājušo un cietušo skaits, turklāt klimata izmaiņu radīto seku izmaksas pieaugs līdz pat 20% gadā no pasaules IKP.