Jauniešu izglītības redzējums līdz 2030. gadam

2030. gada Latvijā sociāli un ekonomiski aktīvākie būs jaunieši, kuri tagad vēl sēž skolas solos. Tas, par ko šodien tiek lemts un prātots, ir viņu dzīve, tāpēc ir  svarīgi dot vārdu viņiem pašiem. 

Sadarbībā ar biedrību Jauniešu Konsultācijas ir  izveidots Jauniešu Latvijas attīstības redzējums, kurā varam ieraudzīt savas valsts nākotni jaunās paaudzes acīm, smelties idejas un paraudzīties uz situāciju no citāda redzes punkta. 

2008. gada 9. maijā notika jauniešu redzējuma piedāvājums Nacionālās attīstības padomes sēdē, pēc kuras Ministru prezidents Ivars Godmanis aicināja jauniešus izstrādāt izglītības attīstības vīziju līdz 2030. gadam. 10. oktobrī Andris Čeksters no biedrības Jauniešu konsultācijas prezentēja redzējumu nacionālajā forumā "Atspēriens. Latvija 2030".

Jauniešu izglītības redzējuma pamatprincipi ir radošums, atvērtība, daudzpusība un globālā konkurētspēja. Jaunieši piedāvā radīt tādu izglītības sistēmu, kuras mērķis būtu izcilība un kas  nodrošinātu katra cilvēka talantu attīstīšanu un personības pilnveidošanu.

Vairāk par jauniešu piedāvāto izglītības redzējumu nacionālā foruma prezentācijā:

Jauniešu redzējums par izglītību Latvijā 2030. gadā (PPT fails 19.5 MB) 

Intervija ar Andri Čeksteru un Jāni Loginu no biedrības Jauniešu konsultācijas

Eseju konkursa labākie darbi 

Prakse.lv

Jauniešu redzējuma portāls 

Attēlu galerija
Attēli no jauniešu diskusijām reģionos 

Lasītāju komentāri (1) »

1. notars

   2009-03-08, 11:37:56

   Par naturālas saimniecības perspektīvu! Vērojot notiekošo Latvijā, uzdrošinājos uzrakstīt šo. Kā noprotu, mans viedoklis varētu būt alternatīvs esošajiem. Pašlaik var redzēt politisko reklāmu kampaņas sākumu, kā mērķis ir pieradināt sabiedrību pie domas, ka notiekošais ir 'forsmažor' apstākļu radīts un iepriekš nebija paredzams. Ņemot vērā sabiedrības apziņas līmeni, uz īsu brīdi diemžēl tas pat var izdoties. Tomēr situācija pasaules ekonomikā ir daudz nopietnāka nekā daudziem gribētos to redzēt, jo tas zināmā mērā ir šo cilvēku "dižā" menedžmenta rezultāts. Un tagad, kad sekas jau ir iestājušās, daudzi netikai noliegs visu acīmredzamo, bet arī izdarīs visu, lai attālinātu situācijas patieso atklāšanu. Ekonomisko situāciju raksturošu ar diviem skaitļiem: Naudas apjoms (tā saucamais - M3) ir ekvivalents aptuveni 61 triljonam ASV dolāru, pasaules kapitalizācija ir ekvivalenta aptuveni 20 triljoniem ASV dolāru. Runājot vienkaršā valodā, piemēram: preču vērtība tirgus plauktos ir Ls 20 tūkstošu apmērā, bet pilsētas iedzīvotāju naudas līdzekļi ir Ls 61 tūkstoša apmērā. Situācija izskatās normāla tikmēr, kamēr cilvēki uztver savu naudu kā preci (pelnīšanas instrumentu), neviss kā maksāšanas līdzekli. Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no lielvalstu rīcības, šī proporcija tik vienkārši īsā laikā periodā nevar izmainīties. Latvijas Ekonomiskā neatkarība nav stabila, bet pagaidām ir iespējams saglabāt neatkarību pārtikas jomā. Tomēr pie varas esošo cilvēku rīcībā nekas nav mainījies un joprojām valda uzskats, ka viss drīzumā normalizēsies. Tātad kredīta līdzekļu sadale nodarbina esošās valdības prātus daudz vairāk nēkā veiksmīgu risinājumu meklējumi, lai lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa nenonāktu izmisuma situācijā ... Valda acīmredzams ētikas un tolerances kultūras deficīts. Skaidrs, ka Latvijas tūrisma objekti vai ražotāji nav konkurentspējīgi pasaules tirgū, lai spētu nodrošināt pietiekamu attdevi. Lasīt tālāk ... http://sites.google.com/site/jaunaslaikmets/