Diskusija par telpiskās attīstības perspektīvi

Pēc atbalstīšanas Ministru kabinetā, Saeimā turpinās diskusijas par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (Latvija 2030) un valsts izaugsmes mērķiem 20 gadu perspektīvā.

Otrdien, 27. aprīlī plkst.14.00 Saeimā notiks piektā Saeimas komisiju sēde par Latvija2030 sadaļu „Telpiskās attīstības perspektīva” , kas vienlaicīgi ir arī stratēģijas prioritāte.

 Kā galvenie mērķi ir izvirzīti radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus, stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā  Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu, un visbeidzot, saglabāt Latvijas savdabību - daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās  ainavas.

Līdzās dabas kapitālam nepietiekami novērtēts un ne visai efektīvi izmantots ir arī Latvijas vietas kapitāls. Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ir svarīga valsts attīstības un konkurētspējas priekšrocība. Rīga veidojas par nozīmīgu kultūras, biznesa un tūrisma centru Ziemeļeiropā, pilsētu un lauku attiecībām un funkcionālai sasaistei jākļūst ciešākai. Konkurētspējīgas un pievilcīgas būs tās teritorijas, kas piedāvās kvalitatīvu un pievilcīgu dzīves vidi, kā arī plašu pieejamo publisko pakalpojumu  klāstu un transporta  infrastruktūru.

Kā uzsvērts stratēģijā, laba sasniedzamība ir izšķirošs priekšnosacījums ne vien sekmīgai valsts globālai konkurētspējai, bet arī atsevišķi reģionu un vietu līdzsvarotai attīstībai. Taču šobrīd, piemēram, valstī nav neviena automaģistrāles parametriem atbilstoša autoceļa, kopumā sabiedriskā transporta īpatsvars Latvijā pēdējo gadu laikā ir samazinājies, Latvijai nav saiknes pa dzelzceļu ar CentrālEiropu un Rietumeiropu un nenotiek pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu uz un no Baltijas un ES valstīm.

Stratēģijas indikatori paredz, ka 2010.gadā visi reģionālie valsts autoceļi būs ar melno segumu, salīdzinoši 2009.gadā tādi bija tikai 75,4%.

Latvija2030 aicina īstenot tādu politiku, kas stiprina reģionu kapacitāti, izmantojot to priekšrocības un resursus izaugsmei. Pretstatā pašreizējai monocentriskai apdzīvojuma struktūrai, ir jāattīsta policentriska apdzīvojuma struktūra, ko veidotu savstarpēji pakārtoti un saistīti dažāda līmeņa attīstības centru tīkli, tajā pašā alikā nenovājinot Rīgas kā metropoles pozīciju.

Stratēģijas indikatoru sadaļā plānots, ka salīdzinot ar 2009.gadu, 2030.gadā Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars praktiski nebūs mainījies un būs 48% no visiem valsts iedzīvotājiem.

Latvijas lauku attīstības telpai ir nepieciešams integrēts valsts redzējums par kvalitatīvām pārmaiņām Latvijas laukos, ietverot ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. Tāpat Baltijas jūras piekrastei jāparedz priekšrocības dažāda veida atbalsts saņemšanai piekrastes ilgtspējīgas attīstības projektiem un aktivitātēm. Stratēģijā arī norādīts, ka ir jāpanāk Rīgas metropoles areāla telpiskās struktūras saskaņota attīstība un tur notiekošo procesu koordinēšana; ka Austrumu pierobežai jākļūst par aktīvu tranzīta zonu ar augsta līmeņa pakalpojumiem; ka nepieciešams apzināt, saglabāt, saprātīgi apsaimniekot un efektīvi izmantot nacionālas nozīmes dabas, ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma teritoriju areālus.

Latvija2030 indikatoru paredz, ka 2030.gadā apkalpoto pasažieru skaits Rīgas ostā, salīdzinot ar 2008.gadu, būs pieaudzis 3 reizes jeb vairāk kā 1500 tūkstoši gadā.

Kopumā par Latvija2030 projektu paredzētas 8 komisiju sēdes, kas norisināsies līdz maija beigām.

Pirmā diskusija notika 23.martā par Latvija2030 kultūras sadaļu, otrā - 30. martā par cilvēkkapitālu, trešā – 13.aprīlī par paradigmas maiņu izglītībā un ceturtā -  20. aprīlī par ekonomiku un dabas kapitālu.

Sēdēs piedalās redakcijas grupas pārstāvji, eksperti, ministriju pārstāvji.

Diskusiju mērķis ir izvērtēt un vienoties par ekspertu izvirzītajām Latvija 2030 prioritātēm, sasniedzamajām mērķa vērtībām (indikatoriem), paredzētajiem rīcības virzieniem un risinājumiem to sasniegšanai.

Tāpat diskusijās jāpanāk vienošanās par instrumentiem Latvija 2030 īstenošanai un uzraudzībai. Pēc apstiprināšanas Saeimā Latvija2030 kļūs par hierarhiski augstāko Latvijas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu.  

Lasītāju komentāri (0) »

Jūsu komentārs par "Diskusija par telpiskās attīstības perspektīvi":

Pievienot komentāru »

Jūsu vārds:		E-pasta adrese:
Komentārs:

Ierakstot komentārus, lūdzu atcerieties, ka esat atbildīgi par saviem izteikumiem Latvijas Republikas likumu noteiktajā kārtībā. Lūdzu neizmantojiet lamuvārdus, nepatiesus apgalvojumus un sazinieties ar portāla veidotājiem, ja novērojat pārkāpumus.