Diskusija par prioritāti „Inovatīva un ekoefektīva ekonomika” un „Daba kā nākotnes kapitāls’’
Pēc atbalstīšanas Ministru kabinetā, Saeimā turpinās diskusijas par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (Latvija 2030) un valsts izaugsmes mērķiem 20 gadu perspektīvā.
Otrdien, 20. aprīlī plkst.14.00 Saeimā notiks ceturtā Saeimas komisiju sēde par divām Latvija2030 sadaļām: „Inovatīva un ekoefektīva ekonomika’’ un ‘’Daba kā nākotnes kapitāls’’, kas vienlaicīgi ir arī stratēģijas prioritātes.
Inovatīva un ekoefektīva ekonomika
Ekonomikas sadaļu lasi šeit >>
Šīs prioritātes definētie attīstības virzieni ir masveida jaunrade un inovācija, kā arī atjaunojama un droša enerģija.
Ekonomikas prioritātē kā galvenie mērķi ir izvirzīti kļūt par vienu no ES līderēm inovatīvu un eksportējošu uzņēmumu izplatības ziņā, kā arī nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties Eiropas Savienības enerģijas tīklos.
Lai cilvēka intelektuālais un radošais potenciāls pārvērstos inovatīvas un konkurētspējīgas ekonomikas izaugsmē, ir nepieciešama uzņēmība, uzņēmējdarbību atbalstoša vide, atbalsts jaunu ideju radīšanai un komercializēšanai, zināšanu pārnese un lietotāju virzīta pētniecība.
Turklāt pāreju uz „zaļo ekonomiku” iezīmē inovācija, preču un pakalpojumu radīšanu ar zemu oglekļa emisijas un energoietilpības līmeni, atjaunojamo energoresursu izmantošana un tehnoloģiju attīstība, veselīga pārtika un ekosistēmu pakalpojumi.
Latvija2030 indikatori paredz, ka, piemēram, izdevumi pētniecībai un attīstībai no IKP gadā būs vairāk kā 3%, salīdzinoši ar 0,61% 2008.gadā un ka inovatīvo uzņēmumu īpatsvars no visiem uzņēmumiem būs vairāk kā 40% (2008.gadā tie bija 19.6%).
Daba kā nākotnes kapitāls
Šīs prioritātes definētais attīstības virziens ir dabas vērtību un pakalpojumu ilgtspējīga izmantošana.
Kā galvenais sasniedzamais mērķis Latvija2030 dabas prioritātē ir izvirzīts būt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā dabas pakalpojumu izmantošanā.
Lai gan Latvijas dabas kapitāls ir salīdzinoši labā stāvoklī, tomēr tas ir nepietiekami izmantots un apsaimniekots. Esošā dabas resursu un dabiskās vides daudzveidība ir Latvijas unikālā iespēja ne tikai „zaļas” ekonomikas un ilgtspējīga patēriņa attīstībai, bet arī tā ir iespēja veidot un saglabāt Latvijas kā zaļas valsts tēlu - Latvijas starptautiskās atpazīstamības zīmolu.
Latvija2030 dabas prioritātes stratēģiskie indikatori paredz, ka, piemēram, pārstrādāto atkritumu īpatsvars no visiem savāktajiem atkritumiem gadā līdz 2030.gadam pieaugs līdz 80% salīdzinoši ar 34% 2008.gadā.
Tāpat indikatori paredz, ka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platības īpatsvars no valsts teritorijas līdz 2030.gadam nemainīsies un paliks 18%.
Kopumā par Latvija2030 projektu paredzētas 8 komisiju sēdes, kas norisināsies līdz maija beigām.
Pirmā diskusija notika 23.martā par Latvija2030 kultūras sadaļu, otrā - 30. martā par cilvēkkapitālu, savukārt trešā – 13.aprīlī par paradigmas maiņu izglītībā.
Sēdēs piedalās redakcijas grupas pārstāvji, eksperti, ministriju pārstāvji. Diskusiju mērķis ir izvērtēt un vienoties par ekspertu izvirzītajām Latvija 2030 prioritātēm, sasniedzamajām mērķa vērtībām (indikatoriem), paredzētajiem rīcības virzieniem un risinājumiem to sasniegšanai.
Tāpat diskusijās jāpanāk vienošanās par instrumentiem Latvija 2030 īstenošanai un uzraudzībai.
Pēc apstiprināšanas Saeimā Latvija2030 kļūs par hierarhiski augstāko Latvijas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu.
Lasītāju komentāri (0) »
Jūsu komentārs par "Ceturtā diskusija Saeimā":