Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 1.redakciju nodod sabiedriskajai apspriešanai

 

16.aprīlī, Nacionālā attīstības padome vienojās par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (LIAS) 1.redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai no 27.aprīļa līdz 17.jūlijam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns padomi iepazīstināja ar līdz šim paveikto LIAS izstrādē un akcentēja, ka stratēģijas vīzijai jābūt: uz vērtībām balstīta izaugsme caur atbildību un izcilību.   Ministrs aicināja diskutēt par stratēģiskajiem virzieniem, ievērojot telpisko dimensiju, tai skaitā esošo transporta infrastruktūru, apdzīvojuma blīvumu un iedzīvotāju skaita izmaiņas, attīstības centrus (pilsētas) un sadarbības iespējas starp tām. Latvijas attīstībai ilgtermiņā jābūt līdzsvarotai, lai ieguvēji no tās būtu gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāji. „Stratēģijai jāatbild uz jautājumu, kā noturēt cilvēkus Latvijā, lai tie gribētu te dzīvot arī pēc 2030.gada," uzsvēra ministrs.   Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas redakcijas grupas vadītājs Roberts Ķīlis padomes pārstāvjus iepazīstināja ar LIAS izaicinājumiem un risinājumiem un uzsvēra, ka stratēģija ietver ilgtermiņa risinājumus, no kuriem daļu var īstenot jau šobrīd, laikā, kad valstī ir vērojama tautsaimniecības lejupslīde.  

Stratēģijas 1.redakcijas izstrādē iesaistījās gan nozaru speciālisti, gan zinātnieki, kuri piedāvā piecu kapitālu pieeju attīstības plānošanā: cilvēkkapitāls, ekonomikas kapitāls, sociālais kapitāls, dabas kapitāls un telpiskā perspektīva.   Piemēram, cilvēkkapitāla prioritāte ir pirmskolas, pamatskolas, vidusskolas un pieaugušo tālākizglītības pieejamības nodrošināšana, kas ir viens no tautsaimniecības attīstības pamatiem. Attīstot ekonomikas kapitālu ar „zaļo" ekonomiku, izmantojot dabas resursu, tiks veicināta valsts konkurētspēja. Būtiska ilgtermiņa prioritāte ir enerģētiskās drošība un neatkarība, veicinot atjaunojamo energoresursu attīstību un izmantošanu.   Padome vienojās, ka Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana notiks no šā gada 27.aprīļa līdz jūlija vidum, kurā ikviens aicināts piedalīties diskusijā, izteikt komentārus un priekšlikumus.   Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno organizēt piecas ekspertu diskusijas par atsevišķiem kapitāliem, iesaistot nozaru ekspertus, sociālos partnerus, valsts pārvaldes pārstāvjus, augstskolas, nevalstiskās organizācijas, kuras aicinās diskutēt par stratēģijas rīcības virzieniem un piedāvātajiem risinājumiem.   Pēc sabiedriskās apspriešanas tiks sagatavots pārskats, kas tiks nodots izskatīšanai Nacionālās attīstības padomei. LIAS mājas lapā http://www.latvija2030.lv/ būs pieejami sabiedriskai apspriešanai nodotie materiāli, kā arī aktivizēta sadaļa „Forums", kurā būs iespējams izteikt komentārus un priekšlikumus.   Tāpat sēdes laikā padome iepazinās ar Finanšu ministrijas izstrādātajiem priekšlikumiem Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanā. Nacionālā attīstības padome ir izveidota ar mērķi uzraudzīt un vadīt valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību, nodrošināt attīstības plānošanas procesa koordināciju valsts, reģionālo un vietējo pašvaldību līmenī un valsts attīstības plānošanas un budžeta plānošanas saskaņotību, veicinot valsts ilgtspējīgu attīstību un tautsaimniecības izaugsmi.  

Padomi vada Ministru prezidents un tās sastāvā ir valdības locekļi, pārstāvji no Saeimas, Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Stratēģiskās analīzes komisijas, plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pilsoniskās alianses.

Lasītāju komentāri (1) »

1. Vērotājš no males

   2009-06-05, 22:06:24

   Fizikā, ķīmijā un matemātikā cilvēces dižgari ir atstājuši daudzas konstantes ( Planka ; Mihaelisa , Serpinska; gravitācijas u.c. ) un paradoksus (Rasela ; Einšteina—Podoļska—Rozena paradoksu u.c.) , mūsdienu Latvijas ekonomikas guru un politikas dižgari neatpaliek un ar „Gerharda – Kampara paradoksa” palīdzību ir radījuši „ Lata stabilitātes konstanti - e ” Lasu „Latvijas Vēstnesi” no 04.06.2009. publicētos MK noteikumus Nr. 486 , kas veic grozījumus MK noteikumos Nr. 198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” un rodas absolūta pārliecība par Lata , mūsu nacionālās valūtas , stabilitāti ! Šeit p.21 atrodam dažādas formeles - piemēram : C = 147 x e x k ( vējam ) ; C=188 x e x k (gāzei ) ; C = 159 x e x k ( ūdeņam ) ; kur C – cena Ls/ MWh un e – Latvijas Bankas noteiktais lata kurss pret Eiropas Savienības valstu vienoto valūtu dienā, kad izrakstīts rēķins par elektroenerģiju. Kas no tā izriet, tālāk tekstā atrodam skaidrojumu , koeficientiem e & k , bet pievērsīsimies tikai lata stabilitātes konstantei „ e ” ... MK noteikumu projekta anotācijā rakstīts : „Koeficents „e” formulās nodrošina to, ka ražotājs tiks mazāk pakļauts valūtu svārstību riskiem, jo nozīmīgākie izmaksu posteņi veidojas no importētiem resursiem – tehnoloģiju izmaksas un finansējuma izmaksas.” Veicot elementārās matemātikas darbības ( pieņemot , ka K= 1 un šodien LB noteiktais lata kurss pret EUR : 1 EUR = 0,702804 LVL ; vai 1,423 EUR = 1 LVL ) iegūstam : 1) 147 LVL x 1,423 = 209,18 EUR ( pie stabila Ls un LB kursa 1 EUR = 0,702804 LVL ) 2) 147 LVL x 1,000 = 147,00 EUR ( pie devalvēta (-30%) Lata 1 EUR = 1 ,000 LVL ) 3) 147 LVL x 1,500 = 220,50 EUR ( pie revalvēta Lata 1 EUR = 0,666 LVL ) u.t.t & u.t.j.p. Mēs visi zinām kādi „Politekanomijas dižgari” un citi „melnie spēki” iesaistījušies cīņā par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un vēju , BET ... 1) Gerharda – Kampara paradoksa būtība ir valūtas šķēru principā , kas nodrošinās Lata - mūsu nacionālās valūtas , stabilitāti JO... 2) tehnoloģiju izmaksas un finansējuma izmaksas , lai nu puiki cik lieli būdami , nāk no Rietumiem EUR banknotēs ... TĀDEJĀDI 3) neizpildās MK noteikumu projekta anotācijā rakstītais : „Koeficents „e” formulās nodrošina to, ka ražotājs tiks mazāk pakļauts valūtu svārstību riskiem, jo nozīmīgākie izmaksu posteņi veidojas no importētiem resursiem – tehnoloģiju izmaksas un finansējuma izmaksas” ... un tādjādi tam šajā formulā ir tikai informatīva nozīme, bez kādām pozitīvām ekonomiskām sekām ! 4) „lielie” puikas tokš nišaus sev kājā , lai cik arī būtu vilinošs profits no Ls devalvācijas , jo ar Lata devalvāciju izlieto TARIFU uideni nikas un nikad nesasmels UN 5) ir arī citas parodoksa sekas ...ko ar tām darīt ..atbildes atrodamas apdzīvotajā vieta NAUDĪTE ( savējie sapratīs ) Tādi un citādi cunduri iespējami tikai mūsu „zatlerijā” !!!