Ūdens zelta vērtībā
Vai ūdens drīz kļūs dārgāks par zeltu? Dzeramais ūdens nav pieejams 1,1 miljardam mūsu planētas iedzīvotāju, un šis skaitlis turpmāko 20 gadu laikā varētu pieaugt līdz pat 3 miljardiem. Tīra dzeramā ūdens trūkums ir 80% slimību un nāves iemesls jaunattīstības valstīs — ik 8 sekundes mirst kāds bērns. Kā tas ir iespējams, ņemot vērā, ka ūdens klāj 70% zemeslodes virsmas, un kā to novērst? Pirms Pasaules ūdens dienas un 5. Pasaules ūdens foruma par to apspriedās eiroparlamentārieši. Viens no 2000. gadā ANO nospraustajiem Tūkstošgades mērķiem bija līdz 2015. gadam samazināt uz pusi to cilvēku skaitu, kuriem nav pieejams dzeramais ūdens . Taču vai tas ir iespējams?
Ūdens piegāde ir ļoti nevienlīdzīga, kaut gan tai vajadzētu būt vienai no universālajām pamattiesībām, norādīts Parlamenta pagājušonedēļ pieņemtajā rezolūcijā par ūdeni. Galvenie šķēršļi efektīvai ūdens pārvaldībai ir tas, ka "ūdenim ne politiski, ne finansiāli netiek piešķirta prioritāte, slikta pārvaldība, juridiskā pamata nepietiekamība, pārredzamības trūkums sarunās par līgumu piešķiršanu, korupcija un diskusiju trūkums par tarifiem".
Parlaments norāda, ka "ūdens tiek uzskatīts par sabiedrisku labumu un tas jāpakļauj valsts publiskai kontrolei, neatkarīgi no tā, vai to pilnīgi vai daļēji pārvalda privātais sektors". Tas arī prasa palielināt ieguldījumu attīstības palīdzībā, piešķirt mērķtiecīgas subsīdijas un veicināt izpratni par ūdeni.
Stāvoklis kritisks
Jaunattīstības valstīs stāvoklis ir kritisks. Salīdzinājumam — mūsu „platuma grādos” dzimis bērns patērē 30 līdz 50 reizes vairāk ūdens nekā kāds cits bērns kaut kur Āfrikā. Ūdens trūkuma iemesli ir dažādi: nabadzība, slikta ūdens resursu pārvaldība, pieaugošs iedzīvotāju skaits, pārmērīgs ūdens patēriņš lauksaimniecībā, kā arī politiskā situācija valstī. Protams, nedrīkst aizmirst par klimata pārmaiņām — paredzams, ka 21. gadsimtā Āfrika tādēļ kļūs vēl tuksnesīgāka, izraisot „ūdens imigrāciju” uz vietām, kur ūdens ir pieejams.
Apdraudēta ir arī Eiropa — galvenokārt piesārņojuma un nepareizas lietošanas dēļ. Tā, piemēram, viena no piesārņotākajām upēm Eiropā ir apdzejotā Donava, kas tek caur 6 ES dalībvalstīm. Kā nesen brīdināja Pasaules Dabas fonds (WWF), ja tā (un tātad arī gruntsūdens) tiks piesārņota vēl vairāk, tad bez dzeramā ūdens varētu palikt 20 miljoni iedzīvotāju.
Savukārt Spānijā, kur ūdens trūkums sausuma periodos jūtams jau tagad, golfa laukumu laistīšanai gadā izmanto tikpat daudz ūdens, cik 12 000 iedzīvotāju liela pilsēta.
Ūdens kā stratēģisks resurss
Ūdens trūkums var izraisīt ne tikai slāpes un slimības, bet arī jaunus konfliktus. Daži eksperti pareģo, ka nākotnes kari tiks izcīnīti nevis par naftu, bet gan par ūdeni.
Visproblemātiskākie ir reģioni, kuros vairākām valstīm cauri tek tā pati upe. Upes augšteces valstīm būtu teorētiski iespējams bloķēt ūdens plūsmu. Tā, piemēram, jau tagad Sīrija un Turcija ir nobažījušās par Turcijas plāniem būvēt 22 dambjus un 18 hidroelektrostacijas Eifratas upē. Tiek lēsts, ka brīdī, kad projekts tiks īstenots, uz Sīriju plūstošā ūdens daudzums tiks samazināts par 40%, bet uz Irāku plūstošā ūdens daudzums — pat par 80%.
Šis raksts ir pārpublicēts no Eiropas Parlamenta
interneta mājaslapas www.europarl.europa.eu/news
Lasītāju komentāri (0) »
Jūsu komentārs par "Ūdens zelta vērtībā":