Ziņas

"Lietišķā Diena/Dienas bizness"

Rīgai jākļūst par Ziemeļeiropas metropoli - tā ierakstīts Latvijas lielplānā «Latvija 2030». Taču par resursiem, kas nepieciešami metropoles celtniecībai, konkurence saasinās. 

Rīga joprojām bieži vien nicīgi tiek dēvēta par «ūdensgalvu» un politiķi - gan pie varas esošie, gan arī tie, kas tikai to alkst, uzsver nepieciešamību valsti attīstīt policentriski, proti, lai visa valsts teritorija būtu vienlīdz attīstīta un tajā visur dzīvotu cilvēki, kuriem būtu darbs. Ideālā variantā Rīgas attīstībai nevajadzētu traucēt citu pilsētu un lauku teritoriju ekonomiskās aktivitātes. Tāpat kā valsts policentriskai attīstībai nevajadzētu traucēt Rīgai iegūt daudz spēcīgākas pozīcijas iesākumā vismaz Baltijas jūras valstu pilsētu vidū un tad, kas zina, arī piepildīt uzlikto mērķi un pēc 20 gadiem kļūt par Ziemeļeiropas līmeņa metropoli. 

Taču pašreizējā realitāte ir gana sūra, jo Rīga, gluži kā visas pārējās Latvijas pašvaldības, cīnās par divu nozīmīgu resursu piesaisti - kapitālu un darbaspēku. Rīga, neskatoties uz visiem ierobežojumiem un valsts vēlmi mazināt galvaspilsētas visai lielās priekšrocības citu pašvaldību starpā, turpina šos divus būtiskos resursus izsūkt no citām Latvijas pilsētām, mazpilsētām un laukiem, tā mazinot to dzīvotspēju.

 Kauja par resursiem 

Vietējās kaujas par darbaspēku un kapitālu ir nozīmīgas tad, ja uz Rīgu skatās tikai kā uz Latvijas pilsētu. Ja Rīgai nebūtu jākonkurē daudz plašākā mērogā, tad būtu jēga naudu vairāk izvietot pa visu Latviju un Rīgai atstāt pēc iespējas mazāk, jo tā salīdzinājumā ar citām pilsētām ir ļoti liela. Taču, ja Rīgu salīdzina ar citām Baltijas jūras reģionā esošajām pilsētām, tā joprojām ir maza un provinciāla.

 Diemžēl Rīgas pašvaldība nedēļas laikā raksta autorei tā arī nespēja sniegt viedokli par galvaspilsētas attīstības redzējumu un problēmām, kas Rīgai tagad traucē stiprināt pozīcijas daudz plašākā ģeogrāfiskā mērogā, piemēram, Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā. Turklāt, ja ieskatās pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025. gadam, Rīgas varas vīri maz runā par pilsētas starptautisko lomu un to saskata vien kā Baltijas, tātad triju valstu, metropoli.

 «Rīga labākā gadījumā ir gatava salīdzinājumam tikai ar Viļņu vai Tallinu, bet nebūt ne ar Helsinkiem, Stokholmu vai Sanktpēterburgu,» uzskata Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Kamēr citas pilsētas koncentrē resursus un spēkus, lai Baltijas jūras reģionā kļūtu spēcīgākas un konkurētspējīgākas, Rīga mīdās praktiski uz vietas, spējot tikai atkārtot sen zināmas patiesības par ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocībām, bet realitātē, šķiet, tā arī nespējot saskatīt, ka tās nebūt vairs nav unikālas salīdzinājumā ar citām pilsētām ap jūru. Proti, lai vestu kravas no Ķīnas pa dzelzceļu uz Eiropu, ķīniešu uzņēmējiem praktiski būs vienalga, kurā Baltijas valstu ostā notiek kravu pārkraušana, jo ģeogrāfiskās atšķirības, lai arī ir, tomēr nav tik būtiskas, lai tieši Rīgai dotu absolūtās priekšrocības citu ostu vidū. 

Neaktīvs aktīvs 

Galvaspilsētā notiekošais nav tikai Rīgas valdnieku vaina vien. «Rīga ir aktīvs, kas Latvijas valstij būtu jāizmanto daudz aktīvāk. No tā iegūtu visas valsts ekonomika. Bet neviens to nav gatavs reāli sākt izmantot un ar to mērķtiecīgi arī strādāt, jo vēlēšanās liela loma jo­projām ir tiem cilvēkiem, kas dzīvo laukos. Viņi šādu resursu koncentrēšanu nesapratīs, bet politiķi pie mums diemžēl domā tikai īstermiņa kategorijās, kas var novest pie bēdīgām sekām, arī pie tā, ka Rīga paliek par mazu un provinciālu pilsētu, nevis kļūst par metropoli,» saka M. Kazāks. 

Viens spilgs gadījums, kad Rīga zaudēja cīņā par kapitālu citu pilsētu priekšā, bija vērojams 2007. gadā, kad noritēja skaļas diskusijas par 263 miljonu eiro (184 miljonu latu) sadali. Šī nauda tika papildus piešķirta no Eiropas struktūrfonda pilsētvides attīstībai un gala rezultātā tika sadalīta 17 Latvijas pilsētām, starp kurām bija arī Rīga un kurai, neskatoties uz tās lielumu un īpatsvaru valsts ekonomikā, tika vien 3% jeb septiņi miljoni latu Eiropas naudas.

 Eksperti gan uzskata, ka šajā gadījumā lēmums vairāk bija politisks un nevis racionāls - vienkārši pie varas valstī un pie varas Rīgā bija divas partijas - Tautas partija un Jaunais laiks, kas bija politiskie pretinieki. Iespējams, ja spēku samērs būtu bijis cits, arī rezultāts būtu vairāk par labu galvaspilsētai.

 Lai arī Nacionālajā attīstības plānā, pēc kura tiek dalīti Eiropas līdzekļi, tiek uzsvērta ▶ nepieciešamība Latviju attīstīt policentriski, ekonomists M. Kazāks pieļauj, ka varbūt tomēr vajadzētu mainīt šī vārda definīciju, ar policentrisku attīstību saprotot to, ka tomēr valsts lielāku uzmanību pievērš Rīgas un vēl lielāko Latvijas pilsētu attīstībai, kas varētu būt Latvijas ekonomikas vilkme. «Jāsaprot, ka Latvijas laukos un mazpilsētās cilvēku paliek arvien mazāk - tie, kas vēlas aktīvi strādāt, jau tagad meklē ceļu uz Rīgu vai arī izvēlas citu valsti. Pustukšu lauku uzturēšana no infrastruktūras viedokļa valstij izmaksā arvien dārgāk, bet uzņēmēji, pat gribēdami atvērt rūpnīcu kādā nelielas pilsētas pievārtē vai ciemā, to nespēj izdarīt, jo nav ne tikai vajadzīgā cilvēku skaita, bet tiem, kas tur vēl ir, bieži vien nav nepieciešamo zināšanu,» norāda M. Kazāks.

  Rīga potenciālu neizmanto 

Pilsētu loma pasaules ekonomikā pieaug - tāda ir mūsdienu ekonomikas attīstības tendence, kuru Latvija var vai nu ņemt vai arī pagaidām neņemt vērā. Taču jau tagad pasaulē ir virkne pilsētu, piemēram, Ņujorka, Londona, Parīze, Maskava un citas, kas vairs īsti pat netiek asociētas ar konkrēto valsti, kurās tās atrodas. Baltijas jūras reģionā pie reģiona pilsētām-metropolēm tiek pieskaitīta Hamburga, Helsinki, Stokholma.

 Šobrīd pasaules pilsētās mīt gandrīz 50% no visas pasaules iedzīvotājiem. Pēc ANO prognozēm, 2030. gadā pilsētu iemītnieku skaits pieaugs pat 1,5 reizes, sasniedzot 60% no visas pasaules iedzīvotājiem. No vienas puses, pilsētu straujā izaugsme rada papildu slodzi valstu ekonomikām, jo pilsētu iedzīvotājiem nepieciešama infrastruktūra un arī sociālie pakalpojumi. Taču, no otras puses, tās kļūst par ideju un produktu radīšanas centriem. Turklāt pilsētas ļauj īsā laikā palielināt gan ražošanas apjomus, gan arī produktivitāti, jo visu veidu resursi tiek koncentrēti.

 «Pašlaik daudzos zinātniskos pētījumos un rangu tabulās Rīga tiek ierindota līdzās citu valstu otrā līmeņa pilsētām, piemēram, Turku, Gdaņskai, Gēteborgai,» norāda Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits. Rīga nespēj konkurēt ne ar Helsinkiem, ne Stokholmu, ne Hamburgu.

 «Rīga ievērojami atpaliek zinātņietilpīgas, augstas pievienotās vērtības ražotņu esamības ziņā. Rīgas pašvaldībai jāveicina uz zināšanām, inovācijām balstīta uzņēmējdarbība, jāveicina Rīgas uzņēmumu iekļaušanās starptautiskos izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru klasteros,» saka eksperts un norāda, ka Rīgai mērķtiecīgi būtu jāstrādā ne tikai tūrisma veicināšanas jomā, uz ko tik ļoti orientējas pašreizējā pilsētas vadība, bet arī jācīnās, lai transnacionālie uzņēmumi un starptautiskas organizācijas izvēlētos Rīgu par reģiona galvenā biroja vietu.

 Patlaban Baltijas jūras valstu reģionā Vācijas ziemeļu daļa un Sanktpēterburga ir tās, kur vērojama reģiona spēku koncentrēšanās - tieši tur skaitliski visvairāk savas pārstāvniecības atver starptautiskās organizācijas, tur darbu gatavi sākt uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību, bankas un citas finanšu institūcijas, kuras līdzi nes gan augstāku zināšanu līmeni, gan arī kapitālu. Sanktpēterburga, kas pēdējos gados ir strauji attīstījusies, no daudzu ekspertu puses savā ziņā tiek uzskatīta par jauno reģiona zvaigzni un, kas zina, arī nākotnes līderi. LD 

Viedokļi 

Vai Rīgai ir nepieciešams īpašs atbalsts, lai tā kļūtu par Baltijas jūras metropoli?

 Dagnija Staķe

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre (ZZS) 

Reģionālās politikas mērķis – valsts teritoriju līdzsvarota attīstība, ko iespējams panākt, veicinot policentrisku attīstību, nav pretrunā ar mērķi sekmēt Rīgas starptautisko konkurētspēju. Nākotnē būtiski ir nodrošināt atbalstu, kas ļautu gūt maksimālu atdevi no Rīgā esošā potenciāla izmantošanas. Ja nesāksim rūpēties par pārdomātu Latvijas izdevīgās vietas izmantošanu, pastāv iespēja, ka globalizācijas ietekmē ekonomiskās aktivitātes pārņems citi ES reģioni, savukārt Rīgas kā iespējamās metropoles statusu pārņems tuvāko kaimiņvalstu lielpilsētas. Lai veicinātu Rīgas attīstību, stratēģijā «Latvija 2030» ir paredzēti konkrēti iespējamie risinājumi.

 Tālis Linkaits

«Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai» sekretariāta vadītājs

  Rīgas izaugsme ir cieši saistīta ar Latvijas kopējo izaugsmi. Tā viena nespēj, piemēram, uzlabot Latvijas augstākās izglītības sistēmu. Tomēr Rīgas pašvaldības rokās ir radīt iespējami labu vidi investīcijām, izstrādāt pārdomātu ilgtermiņa attīstības plānu. Kā pozitīvs piemērs jāmin nesenais Eiropas Komisijas lēmums par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes izvietošanu Rīgā. Šā lēmuma gatavošanā un lobēšanā valdība sadarbojās ar Rīgas pilsētu. Valdībai jāatbalsta Rīgas centieni stiprināt savas kā metropoles pozīcijas reģionā. Tomēr tas nenozīmē, ka atbalstam jābūt uz citu Latvijas apdzīvoto vietu rēķina. Rīgai pašai aktīvāk Briselē jālobē savi lielie transporta projekti, jāiesaistās metropoļu sadarbības projektos, globālās sadarbības iniciatīvās, ne tikai jālūdz valdības palīdzība.

  Uldis Sesks

Liepājas mērs (Liepājas partija) 

Plānošanas dokumenti, valdības lēmumi, viedokļi un rīcība skaidri neparāda, kādu gribam redzēt Latviju – policentrisku vai ar resursu koncentrāciju Rīgā? Liepāja ar Rīgu būtībā sacenšas gan finanšu, gan cilvēkresursu piesaistes ziņā. Mēs dzenamies pakaļ Rīgas augstajiem dzīves līmeņa, pakalpojumu un citiem standartiem. Taču Rīgas kā galvaspilsētas un valsts centra pozīcijas nav apdraudētas. Turklāt arī ceru, ka Rīga pēc trim, pieciem gadiem spēs drošāk skatīties uz citām Latvijas lielajām pilsētām kā partneriem, deleģējot tiem kādas jomas pārvaldīšanu. Pilsētas šobrīd katra dzīvo un domā par sevi. Katra strādā ar saviem resursiem. Valstij jākļūst par pilsētu galveno sadarbības partneri un vidutāju, lai prognozētu un veidotu attīstības laukumus, salīdzinātu pieredzi un virzītu darbaspēka plūsmu. 

Mārtiņš Kazāks

Swedbank galvenais ekonomists

Rīgas lomai ir jāpieaug. Taču to realizēt tā, lai tas būtu sabiedrības un Latvijas ekonomikas interesēs, ir sarežģīti. Manuprāt, daudzas lietas būs iespējams izdarīt veiksmīgāk, ja Latvijā, pirmkārt, tiks būtiski samazināti korupcijas apjomi. Tad nebūs vairs bažu, ka, realizējot lielus projektus, piemēram, būvējot Dienvidu tiltu vai Gaismas pili, daļa naudas kaut kur nobirst. Otrkārt, daudz kas būs atkarīgs no tā, kas uzvarēs šajās parlamenta vēlēšanās. Tas ir demokrātiskais instruments, kas ļauj cilvēkiem izvēlēties savus priekšstāvjus un no viņiem arī prasīt atbildību. Rīgu vairāk salīdzinām tikai ar Tallinu un Viļņu, te sava loma ir arī plašsaziņas līdzekļiem – mēs jau nezinām, kas notiek Stokholmā vai Helsinkos, un līdz ar to nespējam sevi arī saskatīt Baltijas jūras reģiona kontekstā.