Ziņas

"2030. gada Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas."

 Tāds ir sākums 98 lappušu biezajam darbam "Latvija 2030. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija", ko divus gadus rakstīja darba grupa sociālantropologa profesora Roberta Ķīļa vadībā.

Divus gadus profesors ceļojošā cirka režīmā rīkojis diskusijas novados, dažādu organizāciju mītnēs, kultūras namos un pat Latvijas eiroparlamentāriešu kabinetos Briselē. Ieguldīts patiešām ievērojams darbs, uzklausīti tūkstošiem viedokļu, kā rezultātā valsts attīstības vīzija apmēram piecu minūšu laikā un bez diskusijām šonedēļ apstiprināta valdībā.

 Nākotnes vīzija patiešām radīta skaista – Latvijas cilvēki būs aktīvi un radoši visās savās izpausmēs. To veidos valsts ar ieguldījumiem izglītības sistēmā, kas attieksies uz bērniem jau no pirmā dzīves gada. Cilvēki būs toleranti un atvērti pasaules vēsmām. Visa sabiedrība, sākot no mājsaimniecībām un beidzot ar zinātniskajām iestādēm un ministrijām, sadarbosies, lai pieņemtu valstij labākos lēmumus. Arī to īstenošanā piedalīsies visi.

 Stratēģijā ir kopskaitā septiņas sadaļas. Pirmā – kultūra, kam jāveicina piederības sajūta Latvijai. Tādējādi pēc 20 gadiem kultūras pasākumus apmeklēs uz pusi lielāks cilvēku skaits nekā šobrīd, dubultosies gan Latvijā saražoto filmu, gan izdoto grāmatu skaits utt.

 Nākamā – ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas paredz gan nabadzības mazināšanu un vidusslāņa veidošanu, produktivitātes kāpināšanu, arī vecu cilvēku iesaistīšanu sabiedriskajā un ekonomiskajā apritē. Nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitam no 26% šogad jāsamazinās līdz 16% 2030. gadā, uz pusi pieaugs darba ražīgums, vidēji par septiņiem gadiem pieaugs cilvēka mūža ilgums.

 Vērtīgas idejas iekļautas izglītības sadaļā, jo šai jomai jākalpo par jaunu ideju un radošuma kalvi visiem valsts iedzīvotājiem, tajā skaitā mazturīgajiem. 

Sadaļā par ekonomiku īpašs uzsvars likts uz inovācijām un jaunām idejām, kas nāks no visiem valsts iedzīvotājiem, kā arī uz enerģētikas atkarības mazināšanu.

 Īpaša vērība pievērsta dabas kapitālam – mežiem, zaļām tehnoloģijām ekonomikā, izmešu samazināšanai –, jo viens no stratēģijas vadmotīviem ir "Latvija – zaļa un sakopta valsts". Tāpat plaši aplūkotas transporta perspektīvas, kā arī redzamas norādes uz valsts telpisko plānošanu – pilsētas kā attīstības centri.

  Kur tad lauki? Tiem atvēlēta pakārtota loma. Pēdējā brīdī stratēģijā ieviesta īsa sadaļa ar vēstījumu, ka laukos attīstīsies lielas specializētas saimniecības un kooperatīvi. Taču, tā kā Latvija ir "zaļa" valsts, lauki tomēr pamatā attīstīsies ar tūrismu, kam pievērsīsies mazās saimniecības, kur piekops amatniecību. Lauku vides apdzīvotību nodrošinās arī turīgāki pilsētnieki, kam patīk "kvalitatīva" un tīra vide.  

Savādi, ka stratēģijā nemana sadaļu, kas vēstītu par piejūras novadu un zvejniecības nākotni. Tās laikam 2030. gadā nebūs.

 Lasot šo darbu, rodas līdzīga sajūta, kā lasot fantastikas stila romānus vai skatoties filmas par ideālo nākotnes sabiedrību. Viss būs lieliski – cilvēki būs gudri, draudzīgi, čakli, izpalīdzīgi. Nav tikai skaidrs, kur valsts un mēs visi ņemsim naudu, ko ieguldīt bērnu izglītībā "pēc iespējas tuvāk dzīves vietai", kur rast miljardus zinātnei un pārējām vajadzībām. Toties ir skaidri redzams, ka vīzijas īstenošanā darbu atradīs daudz gudru ļaužu, jo tās ieviešanai būs jārada komisijas, padomes, jāuztic darbs ministrijām, īpašām padomēm un papildus jārada ilgtspējīgas attīstības institūts "Latvija 2030". 

Avots - Latvijas Avīze