Ilgtspējīgs dzīvesveids un patēriņš

Tematiskais seminārs

2008. gada 9. aprīlis, Latvijas Republikas Vides ministrija

Tēmas: 1) Mājsaimniecību patēriņa pieaugums kā ceļš uz labklājību vai patēriņa ierobežošana ilgtspējas nodrošināšanai. 2) Ilgtspējīga dzīvesveida un domāšanas popularizēšana vai noteikumu un normu ieviešana ar likuma un ekonomiskajiem stimuliem. 3) Valsts pārvaldei aktīvi jāveicina cilvēku „vēlamās izvēles” ilgtspējīga dzīvesveida virzienā un jāierobežo/jāsoda nevēlamās vai konsekventi jāievēro cilvēku individuālā brīvība un privātās sfēras neaizskaramība.

Diskusija

Kopumā diskusijas dalībnieki diskutēja par valsts lomu un nozīmi ilgtspējīga dzīvesveida un patēriņa popularizēšanā, uzsverot informācijas un izglītības lomu, kas ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanā. Diskusijas dalībnieki nedaudz apsprieda arī tirgus un ekonomikas kopumā ietekmi uz ilgtspējīga dzīvesveida izvēli.  

Galvenās tēmas: informācijas nozīme, valsts loma un funkcijas: ierobežojošā un veicinošā, vietējā un starptautiskā tirgus ietekme

Valsts loma ilgtspējīga dzīvesveida un patēriņa veicināšanā

Nepieciešami valsts stimuli attīstībai

Diskusijas dalībnieki uzskatīja, ka uzņēmumi būtu gatavi Latvijā ieviest videi draudzīgas jaunas tehnoloģijas, taču tam nepieciešami stimuli: „nepieciešami stimuli nodokļu atlaižu veidā. Valstij būtu jārada nosacījumi, lai uzņēmējiem ir interese ieviest jaunas tehnoloģijas”. Papildus tika minēts tas, ka Latvija neizmanto tās rīcībā esošos resursus: „Latvijā ir patenti, un tiek veidotas tehnoloģijas, kas ir pieprasītas Krievijā, Ukrainā un Balkrievijā, bet Latvijā – tas nav pieprasīts. Mūsu rīcībā ir materiāli, bet Rīgas Dome to visu neatbalsta.”

Citu spēlētāju loma ilgtspējīga dzīvesveida un patēriņa popularizēšanā

Diskusijas dalībnieki atzina, ka vēl taču ir spēlētāji starp valsti un indivīdu – piemēram, asociācijas, NVO. Ir arī spēlētāji ārpus valsts – daudznacionālas kompānijas, kas ietekmē spēles noteikumus.

Sabiedrība kopumā

Dalībnieki uzsvēra, ka jāmaina sabiedrības iekšējā apziņa. Visiem kopā būtu jāvienojas par kādu risinājumu, un kopumā cilvēku attieksme ir pozitīva. Taču mēs esam kūtri, neesam aktīvi. Un ar nelielām lietām, sīkumiem var panākt ļoti daudz. Varbūt jāsāk no apakšas ar sīkumiem, kā piemēru, paraugu.

Izglītība un plašsaziņas līdzekļi

Izglītība un plašsaziņas līdzekļi ir svarīgākais mehānisms. Viennozīmīgi valstij jābūt iniciatoram, bet kopā ar sabiedriskajām organizācijām: „mums ir informācijas deficīts. Nav informācija arī, ko uzņēmēji var, un kas viņiem būtu iespējams”. Latvijā ir cilvēki, kas ir līdzjūtīgi pret dabu un dzīvniekiem: “lai zālei nesāp, kad mana kāja to min...sākumā mums vajadzīgs kāds, kas mūs pieradina šķirot atkritumus, kaut ko darīt. Un šobrīd ir labs laiks, jo mums ir daudz jauniešu, viņi labprāt skatās Di Kaprio filmu”.

Diskusijas dalībnieki arī atzina, ka “visu laiku cilvēkus aicina pirkt, patērēt. Tā nav ieviesta arī mācību programmās. Ir jāatver jaunieši. Dānijā pat jau bērnudārzā māca šķirot atkritumus”. Pretēji šim viedoklim, daļa diskusijas dalībnieku uzsvēra, ka „ir jāmaina klišejas, jāmaina Rietumnieciskais dzīves veids”. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka tieši iebiedēšanas metode ir visefektīvākā: „kas notiek mūsu organismos, kad patērējam sintētisko pārtiku”.

Kopumā diskusijas dalībnieki nonāca pie kopsaucēja, ka cilvēki ir gatavi rīkoties atbilstoši ilgtspējīga dzīvesveida un patēriņa principiem, taču viņiem ir jādod iespēja (piemēram, nodrošinot atkritumu šķirošanu).

 Lasīt pilnu diskusijas kopsavilkumu
.doc fails