Latvijas telpiskā attīstība

Tematiskais seminārs

2008. gada 8. aprīlis, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Tēmas: 1)Resursu koncentrācijas visdinamiskākajā vietā (Rīgā) vai daudzu attīstības centru veidošanās; 2) „Jauno dabas resursu” (tīrs ūdens, daba, zems iedzīvotāju blīvums) potenciāla apzināšana un maksimāla izmantošana vai ierastā zemes un mežu ekonomiskās vērtības izmantošana (pārtikas ražošanai, mežistrādei).

Resursu koncentrācijas visdinamiskākajā vietā (Rīgā) vai daudzu attīstības centru veidošanās

Par monocentrisku attīstību

Galvenais arguments, ko diskusijas dalībnieki pauda par labu Rīgas turpmākas attīstības idejai, bija: resursu koncentrēšanās Rīgā veidojusies vēsturiski, un nākotnē šis process turpinās dabiski attīstīties. Tādējādi, mazināt Rīgas attīstību, vairāk novirzot resursus uz reģioniem, nebūtu pareizi, un nevajadzētu likt šķēršļus Rīgas attīstībai. Piedevām, ir nozares, kur pakalpojumi viennozīmīgi ir jākoncentrē Rīgā, un tos nevar izveidot reģionālā līmenī. Kā piemēru šim argumentam, viens no diskusiju dalībniekiem minēja piemēru „otra opera Daugavpilī nedarbosies”. Jau vēsturiski ir bijuši mēģinājumi attīstīt reģionus, tomēr – galvenā resursu un zināšanu koncentrācijas veidojusies Rīgā, un tā kā Rīga ir nozīmīga pilsēta politiskā ziņā, tad tā turpinās būt galvenais Latvijas attīstības dzinējspēks. Papildus tika minēts tas, ka mūsdienās nozīmīgo resursu dzīves laiks ir īss, līdz ar to jākoncentrē attīstība vienā centrā, tad panākama lielāka izaugsme. Diskusijas dalībnieki arī pauda uzskatu, ka Rīgā ir jāinvestē, taču skatoties, kādu efektu tas atstāj uz reģioniem.

Par policentrisku attīstību

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji vēlētos dzīvot teritorijās ārpus Rīgas, jeb ‘katra iedzīvotāja sapnis ir dzīvot viensētā, līdz kurai ved asfaltēts ceļš’ , taču šobrīd to nevar īstenot dažādu iemeslu dēļ (darba vieta atrodas Rīgā, reģionos nepietiekami attīstīta infrastruktūra u.c.). Rodas neērtības iedzīvotājiem, ja visi resursi tiek koncentrēti Rīgā, un vajadzētu nodrošināt veidu, kā reģionu iedzīvotāji var nonākt līdz pakalpojumu centram, jo visai Latvijai atbraukt uz Rīgu nebūs iespējams. Šībrīža situāciju diskusijas dalībnieki raksturoja ar vārdiem ‘Rīga apēd visu’, tā zog jeb nosūc resursus no citām pilsētām. Un - ja koncentrēsimies tikai uz Rīgu, no dzīves kvalitātes viedokļa te būs ‘tikpat drūmi, kā Briselē’.

Reģionu infrastruktūra

Nevar ignorēt līdzšinējo reģionu attīstību, piemēram, reģionālās augstskolas.

Tomēr nevajadzētu uzturēt nevajadzīgu un neracionālu infrastruktūru, bet vajadzētu plānot valsts publisko infrastruktūru, lai nodrošinātu to, ka reģionu pilsētas ir attīstīties spējīgas. ‘Latvijā nav punkta, kas būtu tālāk par 500 km’, un šī ceļu infrastruktūra būtu jāattīsta. Paralēli ceļu attīstībai, būtu jāinvestē arī jauno tehnoloģiju nodrošināšanā tieši reģionos, tā padarot iespējamas idejas par ‘digitālo viensētu un digitālo biroju’. Arī no dabas resursu viedokļa, jāsaprot, ka nākotnē dabas resursi kļūs dārgi, tāpēc jau tagad jāplāno infrastruktūra, taupot dabas resursus. Būtiski būtu arī novērst līdzšinējo sadrumstalotību pašvaldību pārvaldē, un no mazajām 500 pašvaldībām, kas nespēj nodrošināt attīstību, būtu jāveido 5-7 attīstības centri.

 
Nodarbinātība

Domājot par policentrisku attīstību, galvenais, kam būtu jāpievērš uzmanība ir darba vietu nodrošināšana. Latvija nevar kļūt tikai par pakalpojumu valsti, ir jābūt arī ražošanas industrijai. Svarīgi pat nav lieli cilvēku apjomi, bet jābūt zinošiem speciālistiem.

„Jauno dabas resursu” maksimāla izmantošana vai ierastā zemes un mežu ekonomiskās vērtības izmantošana

Zaļā Latvija

Diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka vajadzētu uzturēt un veidot zaļās Latvijas tēlu, kas koncentrējas uz bioloģisko lauksaimniecību, ražo produktus ar zaļo karotīti, un cenšas uzturēt savus dabas resursus pēc iespējas tīrus un dabiskus. Iespējams, varētu arī balansēt intensīvo ražošanu konkrētā teritorijā un videi draudzīgu ražošanu. Tomēr nevajadzētu audzēt modificētos kviešus, miežus, jo Latvija nekad nespēs konkurēt ar Brazīliju un Ķīnu šīs produkcijas ražošanā. Piedevām, tiklīdz nafta beigsies, cilvēki būs spiests domāt par citu enerģijas avotu, tāpēc varētu notikt arī biomasas audzēšana. 

 
Atbalsta politikai ir nozīme

Lai nodrošinātu atbalstu zaļās Latvijas idejai, nepieciešams veidot infrastruktūras atbalstu, un novirzīt valsts investīcijas (mārketingā, ražošanas ķēdē), tādējādi radot Latvijas konkurētspējas galveno objektu: ‘skaistu ainavu kopā ar tīru vidi’. Koncentrējoties uz bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, būtu jāņem vērā grūtības, kādas ir to nogādāt līdz tirgum, jo Latvijas tirgus šai nozarei ir nepietiekams. Tomēr valstij nevajadzētu atbalstīt ne-bioloģisko lauksaimniecību.

Bioloģiskā lauksaimniecība ir ‘ekstra’, līdz ar to tomēr ir jāpievēršas ierastajām zemes un mežu izmantošanas metodēm. Un Latvijai būtu jāturpina izmantot koksne. Papildus, katrai teritorijai būtu jāspecializējas, jo visi nenodarbosies ar tūrismu. Kopumā to, kādi resursi tiks izmantoti, un kādā veidā  - to noteiks tirgus un tirgus likumi.