Enerģētikas ilgtspējīga attīstība

Tematiskais seminārs

28. marts, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

Tēmas: 1) Enerģētisko jaudu palielināšana vai energoefektivitātes kāpināšana un samazināts patēriņš; 2) „Jauno dabas resursu” (tīrs ūdens, daba, meži, zems iedzīvotāju blīvums) maksimizēšana ekonomikas un videi draudzīgas enerģētikas mērķiem vai ierastā zemes un mežu ekonomiskās vērtības izmantošana (pārtikas ražošana, mežistrāde).

 
Enerģētisko jaudu palielināšana vai energoefektivitātes kāpināšana un samazināts patēriņš

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka valstij ir jābūt aktīvam spēlētājam energoefektivitātes kāpināšanā. Daļa diskusijas dalībnieku uzsvēra (represīvu) fiskālo mehānismu izmantošanu („revolveris strādā efektīvāk nekā labi vārdi”), liekot patērētājiem kompensēt pārtērētos energoresursus, ieviešot nodokļus un tad ļaujot tirgum pašam sakārtot situāciju. Galvenais arguments viedoklī „tirgus visu sakārtos” bija tas, ka līdz šim Latvijā enerģija bijusi ļoti lēta, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, tādēļ energoefektivitāte (un taupīšana) palielināsies reizē ar enerģijas cenas celšanos.

Vairums diskusijas dalībnieku gan uzskatīja, ka tikai fiskālie mehānismi vai tikai informēšana un izglītošanas kampaņas nevar ietekmēt energoefektivitāti, tādēļ valstij būtu jāveido gan fiskālie mehānismi (ne tikai represīvi, bet arī veicinoši, atbalstot tos ražotājus, kuri ir energoefektīvi), gan jāīsteno informatīvas kampaņas (tai skaitā, ietverot mācību par enerģētiku/energoedfktivitāti izglītības iestādēs).

 
"Jauno dabas resursu" maksimizēšana ekonomikas un videi draudzīgas enerģētikas mērķiem vai ierastā zemes un mežu ekonomiskās vērtības izmantošana

Lielākā daļa diskusijas dalībnieku bija skeptiski noskaņoti par jaunu tehnoloģiju izgudrošanu Latvijā, taču uzsvēra to, ka mums nepieciešams pārņemt tehnoloģijas, kuras jau tiek izmantotas citās valstīs, piemēram, ūdeņradi (par to gan nav vienprātības). Tajā pašā laikā izskanēja arī ierosinājums attīstīt Latvijas zinātnieku potenciālu sadarbībā ar citu valstu zinātniekiem – neinvestējot jaunajos Latvijas talantos milzīgus līdzekļus, bet attīstot dažādas elastīgas shēmas. Izskanēja arī ierosinājums izpētīt veidus, kā nopļauto zāli var pārvērst efektīvā un transportējamā biomasā, lai ar to būtu iespējams, piemēram, apkurināt daļu pašvaldības pārziņā esošo ēku.

Par dažādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu atskanēja atgādinājums – Latvijai ir jābūt ļoti selektīvai, izvēloties jaunus risinājumus: mums ir jāplāno un selektīvi jāizvēlas, kur investējam, lai palielinātu jaudas. Tāpat visi bija vienisprātis, ka elektroenerģijas patēriņš turpmākajos gados tikai augs, līdz ar to jaudas būs jāpalielina, taču ir iespējama arī enerģijas taupīšana, piemēram, siltumapgādē. Tāpat kā viens no piemēriem tika minēts siltumizolācijas materiālu ražošana – to ražošana gan patērē enerģiju un citus resursus, taču ļauj taupīt vēlāk siltumapgādes jomā, tādēļ, investējot jaunās ražošanās ir rūpīgi jāvērtē, kas ir lielāks – zaudējumi vai ieguvumi.

Ne visi diskusijas dalībnieki bija pārlieku cerīgi noskaņoti attiecībā uz jaunu tehnoloģiju enerģētikas jomā ieviešanu (arī parņemot citu valstu pieredzi): „ir demotivējoši runāt par brīnumtehnoloģiju ieviešanu”. Lai ieviestu jaunas tehnoloģijas/pārņemtu tādas, kuras citās valstīs (piemēram, ūdeņraža tehnoloģijas Korejā), ir jābūt gan mērķtiecīgai valsts politikai, atbalstam, fiskāliem stimuliem, gan izveidotai infrastruktūrai.

Pilns diskusijas kopsavilkums
.doc fails