Ilgtspējīga sabiedrība un izglītība

Tematiskais semināŗs

2008. gada 2. aprīlis, viesnīca Monika

Tēmas: 1) Latvijas izglītības sistēmas iespēju attīstīšana vai akcents uz citu valstu izglītības sistēmu iespēju izmantošanu (augstākajā un dažviet arī vidējā izglītībā).

Galvenās tēmas: citu valstu pieredzes izmantošana; akadēmiskās zināšanas vai spējas un kompetences; pedagoģisko darbinieku kvalifikācijas un kvalitātes attīstība; princips „nauda seko skolēnam” un sabiedrības iesaiste izglītības satura veidošanā.

 
Citu valstu pieredzes un iespēju izmantošana

Diskusijas dalībnieki bija diezgan vienprātīgi par to, ka Latvijai, veidojot/attīstot savu izglītības sistēmu un tās saturu, ir jāizmanto arī citu valstu (pārsvarā nosauktās piemēra valstis – Somija un Igaunija) pieredze, tomēr uzmananīgi izvērtējot šīs pieredzes un ieguvumus, ko tās dotu Latvijai. Viens no piemēriem: Somijas teiciens: „Mums neinteresē skolēns, bet gan skolotājs” – valstij ir jāpievēršas skolotāja izaugsmei, potenciālam, zināšanu un metodiku attīstībai. Diskusijas dalībnieki vērsa savu uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams atbalstīt tādas augstākās izglītības iegūšanai, kas Latvijā nav pieejama, taču – rūpīgi izvērtējot, vai Latvijas tautsaimniecībai tas nākotnē būs nepieciešams. Tika minēts arī Portugāles piemērs, kad valsts finansiāli atbalsta savu studentu (doktorantūras) apmācības ārzemēs, bet pēc tam šiem studentiem ir jāpasniedz Portugāles augstskolās – arī Latvijā varētu ieviest šādu sistēmu.

Viens no diskusijas tematiem, kam pievērsās diskusijas dalībnieki, bija Latvijas izglītības sistēma un tās attīstība – ja mēs izvēlamies par labu ārvalstu izglītības sistēmu iespēju izmantošanai, tad ir rūpīgi jāizvēlas zinātnes minimumi, kas jāattīsta latviešu valodā. Lai gan šajā jautājumā lielākā daļa diskutētāju bija diezgan vienprātīgi, izskanēja arī krasi pretēji viedokļi: 1) ir jāattīsta sava izglītības sistēma, jo bez tās nav iespējama valsts attīstība; 2) nākotnē dzīvosim fleksiblākā sabiedrībā, kur indivīds nebūs tik ļoti piesaistīts pie valsts, līdz ar to jāizmanto citu valstu sniegtais izglītības iespēju resurss.

Pašās diskusijas beigās izskanēja arī cits viedoklis, kas tika uzņemts ar ovācijām – Latvijas izglītības sistēmai un saturam ir jābūt tādam, lai visa pasaule tiektos iegūt izglītību Latvijā. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka valstij ir jānodrošina bezmaksas vidējā izglītība – tas ir, katram, kurš to vēlas, ir jābūt iespējai iegūt kvalitatīvu izglītību.

Akadēmisko zināšanu vai spēju un kompetenču attīstīšana? 

Viens no jautājumiem, kurš diskusijas laikā tika pārrunāts, bija akadēmisko zināšanu vai spēju un kompetenču attīstīšana. Diskusijas dalībnieki raksturoja, kādam jābūt skolēnam, kas ieguvis vispārējo izglītību: tas ir harmonisks cilvēks, kurš prot lasīt; kurš zina vairākas svešvalodas, prot lietot informācijas tehnoloģijas, prot komunicēt ar citiem cilvēkiem, saprot kultūru un, izvēloties profesiju vai iestājoties darba tirgū, ir gatavs apgūt to, ko viņam piedāvā. Vidējās izglītības galvenais uzdevums ir sagatavot cilvēku, kurš ir gatavs iekļauties un līdzdarboties sabiedrībā. Lielākā daļa diskusijas dalībnieku uzskatīja, ka nepieciešams attīstīt profesionālo izglītību, taču izskanēja arī viedoklis, ka nepieciešams atgriezties pie pilnās izglītības (tas ir, dabaszinātnēm un matemātikai ir jābūt obligātiem priekšmetiem). Tāpat izskanēja arī samērā pretēji viedokļi par izvēli pēc pamatskolas absolvēšanas: 1) bērns 15 gadu vecumā, beidzot pamatskolu, nav gatavs iekļauties darba tirgū, 2) beidzot pamatskolu skolēns ir gatavs izdarīt izvēli: sākt strādāt vai mācīties (vienalga – vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē); pēc pamatskolas skolēnam ir jāpārzina interneta vide, jābūt autovadītāja apliecībai un braukšanas prasmei.

Skolotāju attīstība/kvalifikācija: Skolotājs ir svarīgākais faktors pašlaik

Diskusijas dalībnieki uzsvēra to, ka nepieciešams investēt pedagoģijas darbiniekos, un viens no diskusijas dalībniekiem izteica pārliecību, ka strukturālo fondu līdzekļi, kas Latvijai būs pieejami izglītības jomā, tiks izmantoti pareizi, lai paaugstinātu skolotāju atalgojumu un tādā veidā veiksmīgāk piesaistītu jaunus skolotājus. Skolotāji (gan apmācības jau esošajiem pedagogiem, gan jaunu spēku piesaiste) pašlaik ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, un šeit būtu vērts smelties pieredzi no tām valstīm, kurām ir izdevies panākt to, ka par skolotājiem kļūst labākie vidusskolu un augstskolu absolventi.

Pilns diskusijas kopsavilkums
.doc fails