Vai zināji, ka...?

Latvijas iedzīvotāji nedomā par nākotni, bet ar savām izvēlēm to rada

Vidējā Latvijas iedzīvotāja ‘nākotnes plānu horizonts’ – laiks, kas saplānots strukturēti, - ir 18 mēneši. Investīcijām šis vidējais horizonts ir vēl mazāks – apmēram viens gads.

Neskatoties uz to, 2007. gadā uz katru Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot zīdaini, bija 0.4 kredīti ar vidējo summu 2332 LVL. Lauvas tiesa no kredītu apjoma ir hipotekārie, ar atmaksas periodu 10 gadi un vairāk.  86% no visiem līdzekļiem, kas tiek turēti bankās ir zemas ienesības – vai nu kā tekošais vai depozītu noguldījumi, kuru ienesība ir vairāk kā 2 reizes zemāka par gada  inflāciju.

Latvija piedzīvo biedējošu smadzeņu aizplūšanu

Ja 2004. un 2005. gadā Latvijā augstāko izglītību ieguva 49976 iedzīvotāji, tad strādāt (nevis turpināt mācības) ārpus Latvijas šajos divos gados devās 8800 iedzīvotāji ar augstāko izglītību, jeb 18% no talantu pieauguma.

Latvijā valda liela neticība publiskajai varai un lemtspējai

Latvijas valdībai neuzticas trīs ceturtdaļas - 75% - Latvijas iedzīvotāju, bet Saeimai - 77%. Visvairāk uzticas saviem tuviniekiem, draugiem. Šādu uzticības personu skaits gan nav liels – vidēji 10-12 cilvēki.

Latvijas ekonomika vēl nav aktīvi uz āru vērsta un inovatīva

Vairums Latvijas uzņēmumi nav uz eksportu vērsti – 83.4% no Latvijas uzņēmumiem sniedz pakalpojumus vai realizē produkciju tikai Latvijā. 2006.gadā tika iesniegti 1455 pieteikumi preču zīmju reģistrācijai, kas ir par 356% vairāk nekā 1992.gadā, bet patentu pieteikumu skaits attiecīgi bija 131, kas ir par 8% mazāk kā 1992. gadā.

Latvijas iedzīvotāji nav informēti par ilgtspējīgu dzīvesveidu, taču attieksme pret konkrētu uzvedību šajā virzienā ir pozitīva

Latvijas iedzīvotāji nav informēti par ilgtspējīgu dzīvesveidu – tikai 19% apgalvo, ka ir kaut ko dzirdējuši vai zina par to.  Tomēr vairāk kā 70% atzīst, ka viņus ietekmē vides piesārņojums, bet vairāk kā 60% - ka viņus ietekmē klimata pārmaiņas.

Latvijas iedzīvotāju "ekoloģiskā pēda" divreiz pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieļaujamo produktīvās teritorijas daļu

Latvijas iedzīvotāji pauž lielu gatavību piekopt ilgtspējīgu dzīvesveidu, ja tiktu piedāvāts atbalsts. Divas trešdaļas būtu gatavas uzreiz sākt šķirot atkritumus, ja tiktu piedāvātas iespējas to darīt.

Latvija noveco

Latvija ir viena no straujāk novecojošām ES valstīm ar dzimstību, kas ir zemāka par demogrāfiskās atjaunošanās līmeni (2.1 bērns vienai sievietei). Saskaņā ar demogrāfiskās attīstības prognozēm, 2030. gadā 65 gadus un vecāku cilvēku proporcija sasniegs 23%, bet tikai 52% iedzīvotāju būs produktīvajā vecumā starp 20 un 64 gadiem.

Ilgtspējīga attīstība ir vienīgā ilgtermiņa perspektīva Eiropas Savienībā

Kā nozīmīgākie tuvāko 20 gadu izaicinājumi Eiropas Savienībai galvenokārt tiek minēti – globalizācija un digitālā ekonomika, demogrāfija un imigrācija, drošība un terorisms, enerģētika un vides pārmaiņas.

Daudzas ES valstis savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās kā centrālo caurstrāvojošo tēmu uzsver valsts iedzīvotāju ieradumu maiņu, it īpaši patēriņa un dzīvesveida jomā. Valdību līmenī tiek piedāvāti dažādi inovatīvi risinājumi. Piemēram, Lielbritānijā valdība plāno motivēt cilvēkus ar lieko svaru nomest kilogramus, par to maksājot. Tiek aktīvi diskutēta ideja noteikt katram Lielbritānijas iedzīvotājam savu izmešu kvotu, kuras, līdzīgi kā to tagad praktizē valsts, iedzīvotāji varētu pirkt un pārdot.

 

Lasītāju komentāri (3) »

1. Arturs-pensionars

   2008-05-21, 15:53:13

   Scenariju izskaidrojums man ka pensionaram ir vajadzigs un vertigs.Lasu ari pasus scenarijus,bet tie man liekas parlieku visparinati.Vai Latvija ir iespejama lielrupnieciba? Varbut Farmacija,tur gada apgrozijumu varetu pacelt lidz 3-6 miljardiem.Varbut sis jaunais nanostikls lidz 1-2 miljardiem gada.Parejais ir ipasi jamodernize,jo izstrade uz vienu stradajoso Latvija ir loti zema. Nekas nav teikts par Finansu uznemejdarbibu,bet ta Latvijai varetu but nozimiga izaugsmes nodrosinataja. Ja jau 75% IKP tiek raditi pakalpojumu sfera tad atpakalcelu uz razosanu nav iespejams saskatit daudzu iemeslu del,piem.,razosanas merogs un ar to saistitas investicijas,darbaspeks utt. Bet kuras apkalpojosas sferas Latvijai butu ekonomiski ienesigakas. Ja musu sapju berni,lauksaimnieciba un zvejnieciba.Kadi 3,5% IKP rada so nozaru vietu musu bagatibas skala.Te jaruna par partikas pasnodrosinasanas limeni. Vel 1979.g.man laimejas pabut Singapuras mazvalsti kur milzu ekonomika.Panemam Singapuru un Iriju kadi ir izstrades raditaji uz 1 iedzivotaju,1 stradajoso,kadi eksporta raditaji uz 1 cilveku.Kad Latvija vares izpildit sos parametrus,tas tad ari ir scenarijs nakotnei.

2. annamarija

   2009-04-03, 08:29:28

   Nu, nezinu... Vai sievietei, dzīvojot zem iztikas minimuma līmeņa vai tik tikko pie tā (skolotājas, b/d strādājošās, medmāsas, bibliotekāres uc,) būs vēlme laist pasaulē bērnus, faktiski nolemjot tos nožēlojamai eksistencei nabadzībā.... Manuprāt, visnotaļ cienījamais Ķīļa kungs "vada" veselu baru liekēžu, kas "zīmē vīzijas", kas tā arī paliks tikai vīzijas.

3. bam bam

   2009-04-26, 00:38:35

   Es te palasīju šo to un man sametās slikti!!! Baigie gudrīšī te visi,bet nekas nopietns...Lai veicas!