Sabiedrības līdzdalības projekts "Latvija 2030. Tava izvēle" - Jauniešu redzējums - Intervija
21.gadsimta izglītība jauniešu skatījumā
Intervija ar biedrības „Jauniešu konsultācijas" vadītāju Jānis Loginu un projekta vadītāju Andri Čeksteru.
Kādēļ jums šķita interesanti iesaistīties šajā sabiedrības līdzdalības projektā un veidot jauniešu redzējumu par Latvijas attīstību?
Jānis Logins: Tā kā esam lielākā organizācija Latvijā, kas nodarbojas tieši ar jauniešu integrācijas darba tirgū veicināšanu, tad, nešauboties, piekritām arī iesaistīties šajā projektā, ko uzskatām par ļoti būtisku.
Andris Čeksters: Jaunieši ir tie, kuri būs sabiedrības aktīvākā daļa tajā laikā, kad īstenosies Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, tāpēc ir loģiski, ka mums ir jāapkopo viņu viedoklis un vēlmes. Tikai, ja stratēģija apmierinātu jauniešu svarīgākās vēlmes, tai būtu pietiekami liels spēks, lai tā īstenotos. Darījām visu, lai apkopotu un izveidotu pēc iespējas kvalitatīvāku jauniešu vīziju par Latviju 2030.gadā.
Vai esat apmierināti ar projekta rezultātiem?
J.L.: Neapšaubāmi! Lai arī saskārāmies ar dažādām ikdienas problēmām strādājot pie projekta, tomēr galarezultāts bija tā vērts. Jauniešu vīzija ieguva plašu klātesošo atbalstu Nacionālās Attīstības padomes sēdē šā gada maijā, kad to prezentējām.
A.Č.: Pēc padomes sēdes saņēmām uzaicinājumu tikties ar Ministru prezidentu. Runājām aptuveni divas stundas un visvairāk par izglītību. I.Godmaņa kungs atzina, ka izglītības sistēmai ir nepieciešami jauni izaicinājumi. Centāmies izskaidrot to nepieciešamību un galarezultātā saņēmām aicinājumu izstrādāt konkrētas rekomendācijas Latvijas izglītības sistēmas pilnveidošanai, lai tā spētu sagatavot 21. gadsimtam konkurētspējīgu jaunieti. Protams, piekritām šim aicinājumam!
Kā noritēja darbs pie rekomendāciju izstrādes?
J.L.: Pie rekomendāciju izstrādes darbojās jaunieši no dažādām organizācijām - „Jauniešu konsultācijas", „AIESEC Rīga, „AEGEE Rīga", „Klubs Māja - jaunatne vienotai Eiropai", „Ideju māja", kā arī vairāki organizācijās nesastāvoši studenti un skolēni.
A.Č.: Mēs centāmies izprast izglītības sistēmas būtību un problēmu iemeslus. Lasījām daudz dažādus pētījumus, ziņojumus, rekomendācijas. Tikāmies ar ierēdņiem, skolotājiem, skolēniem, dažādiem sabiedriskiem darbiniekiem un ārvalstu ekspertiem. Esam analizējuši ļoti lielu informācijas daudzumu, tādēļ domājam, ka galarezultātā esam izveidojuši patiešām labas rekomendācijas. Jaunieši bija gatavi strādāt kopēja mērķa labā - kāds jaunietis pat par personīgiem līdzekļiem lidoja uz Londonu, lai tiktos ar izglītības ekspertiem.
J.L.: Paldies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Hipotēku bankai, kas atrada iespēju atbalstīt jauniešu darbu. Par to īpašs paldies, jo apzināmies, ka tikpat labi varēja arī to nedarīt. Paldies, arī par doto iespēju prezentēt tik nozīmīgā pasākumā mūsu idejas!
Kā vērtējat sadarbību ar ministriju un procesu kopumā?
J.L.: Liels paldies ministrijai, kura parādīja apbrīnojamu uzticību un deva mums pilnīgu brīvību strādāt tā, kā vēlamies. Tas varētu būt jauns sasniegums valsts pārvaldes un sabiedriskas organizācijas sadarbībā. Skaidrs, ka darboties, kad uzticas un dod rīcības brīvību, ir nesalīdzināmi patīkamāk un efektīvāk. Domāju, ka izstrādājot jauniešu vīziju par 2030. gadu, nopelnījām arī šādu uzticību.
A.Č.: Jā, tiešām, nekādu tādu problēmu nebija, ja nu vienīgi tas, ka saskārāmies ar apkārtējo skepsi par iespējām vispār ko mainīt izglītībā. Bet bija interesanti!
Kādi ir galvenie secinājumi?
J.L.: Veids un principi, pēc kuriem darbojas izglītības sistēma, neļauj tai uzlabot sniegtā pakalpojuma kvalitāti un rezultātus. Ir izmēģināts pilnīgi viss, sākot ar inovatīvām metodēm un beidzot ar vērtēšanas sistēmu maiņām. Bet rezultāti nemainās, pat pasliktinās.
A.Č.: Par skolotājiem, direktoriem un ministrijas ierēdņiem kļūst cilvēki, kuriem nebija problēmu mācībās, tāpēc viņiem, iespējams, ir grūti saprast, kāpēc citiem ir grūtības. Plus vēl monotonā vide ir radījusi dziļu pretestību pret pārmaiņām, bet mācību process ir radījis cilvēkus, kuri vienmēr cenšas aizstāvēt savu taisnību un kuriem trūkst kritiskās domāšanas. Skaidrs, ka šādā vidē veikt būtiskas reformas un cerēt uz atdevi ir bezjēdzīgi.
Ko Jūs piedāvājat darīt?
A.Č.: Tas, ko darīt, ir rakstīts mūsu rekomendācijās, ar kurām var iepazīties mūsu jaunizveidotajā mājaslapā http://www.radosaizglitiba.lv/. Īstenojot mūsu rekomendācijas, mēs spētu pārvarēt tos šķēršļus, ar kuriem līdz šim ir saskārušies potenciālie sistēmas pārveidotāji. Mēs piedāvājam izveidot izglītības sistēmu, kura būtu nesalīdzināmi lētāka, efektīvāka un kvalitatīvāka. Mēs rosinām izveidot izglītības sistēmu, kura attīstītu katra cilvēka unikālos talantus un kuras mērķis būtu izcilība.
J.L.: Un pats svarīgākais - tāda izglītības sistēma būtu valsts attīstības pamats, nevis šķērslis. Tā būtu vieta, no kuras nāk risinājumi, nevis problēmas.
Ko darīsiet, lai Jūsu rekomendācijas tiktu īstenotas?
A.Č.: Papīrs ir papīrs. Ne jau papīri veido realitāti, bet gan konkrētas darbības. Mums ir vairāki projekti padomā, kas sekmētu izglītības sistēmas pārveidošanos un radošas sabiedrības izveidošanos krietni ātrāk, nekā varbūt varētu iedomāties. Skaidrs ir viens - pat tad, ja neviens neko nedarīs, izglītības sistēma nākamo 15 gadu laikā pilnībā pārveidosies. Jautājums nav par to, vai to pārveidot - tas notiks neizbēgami. Jautājums ir tikai par to, kuri uzņemsies atbildību un iniciatīvu, bet kuri paliks par klauniem, kad cirks būs aizbraucis.
Kādu lomu „Jauniešu konsultācijas" sev atvēl nākotnes izglītības sistēmas veidošanā un jauniešu izglītošanā?
J.L.: Uzskatu, ka izglītības sistēmas sakārtošana bijusi mūsu viena no galvenajām prioritātēm, un arī turpmāk strādāsim pie tā, lai padarītu izglītību vairāk atbilstošu jauniešu, darba tirgus un pasaules prasībām. Aizvien vairāk veidosim projektus, kuri paredz dažādu jaunu risinājumu atklāšanu un ieviešanu izglītības sistēmā. Mums ir jāveido konkurētspējīga izglītība pasaules mērogā un to mēs varam darīt tikai aktīvi rīkojoties, nevis no kāda ko kopējot. Aizvien vairāk un vairāk nāksim klajā ar ierosinājumiem un par to stāstīsim sabiedrībai. Sabiedrības pozitīva attieksme un vēlme pēc pārmaiņām būs iemesls mainīt izglītības sistēmu mūsu valstī. Aizvien vairāk attīstīsim pirms vairākiem mēnešiem aizsākto projektu "21.gadsimta izglītība".
Lasītāju komentāri (0) »
Jūsu komentārs par "Intervija":