"Atspēriens. Latvija 2030" eksperti

Edgars Zalāns

LIAS vadības grupas vadītājs

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs  

"Vadlīnijas par valsts attīstības virzieniem ilgākā laika posmā nepieciešamas ikvienam iedzīvotājam, domājot par savu, savu bērnu un bērnubērnu nākotni. Uzņēmējiem šāds valsts izaugsmes redzējums ļaus mērķtiecīgāk un efektīvāk plānot uzņēmējdarbības aktivitātes, jauniešiem - izvēlēties nākotnes profesiju. Valdībai sabiedrībā izdiskutēta un atbalstīta valsts izaugsmes vīzija ļaus īstenot konsekventu valsts attīstības politiku, meklējot labākos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai."

---

Asoc. prof. Roberts Ķīlis

LIAS redakcijas grupas vadītājs

"Manuprāt ir būtiski spēt vienoties par tādiem risinājumiem, kas, iespējams, nav izdevīgi mums katram konkrēti un pašlaik, bet kas var sniegt kopīgu labumu. Un to mēs spējam paveikt tikai tiekoties un visiem kopā sēžoties pie „apaļā sarunu galda"."

---

Haralds Burkovskis

Foruma "Atspēriens. Latvija 2030" tematiskās darbnīcas Atjaunojama un droša enerģija moderators

"Nākotne top šodien gluži tāpat, kā šodiena ir tikai vakardienas sekas. Bet, ja "šodiena ir tā rītdiena, par kuru mēs uztraucāmies vakar", tad Nacionālais forums ir labākā iespēja domāt, diskutēt un lemt par visām jomām, kas ietekmēs Latvijas nākotni - tajā pavisam noteikti dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Un mēs varam ietekmēt to, kāda tā būs!

Bet es Latviju pēc 22 gadiem gribētu redzēt kā zemi, kas ar pārdomātiem lēmumiem spēj izdzīvot jebkādos apstākļos, ko rada globālie procesi. Ja mūsu lēmumi būs ilgstpējīgi, es Latviju iztēlojos, kā zemi, kuras sabiedrība ir tik radoša, atvērta un dinamiska, lai spētu radīt tik lielu pievienoto vērtību pasaules tirgum, kas rada samērīgu un pietiekamu labklājības pieaugumu. Es iedomājos mūs kā sabiedrību, kurā katrs uzņemas atbildību par savu dzīvi, un katrs no mums ir arī tik drosmīgs, ka spēj aktīvi līdzdarboties sabiedriskās dzīves veidošanā. Tas nozīmē, ka valsts un publiskā pārvalde, kādu to pazīstam līdz šim, vairs nepastāv."

---

Ģirts Salmgriezis

Foruma "Atspēriens. Latvija 2030" tematiskās darbnīcas Cilvekkapitāls un izglītība moderators  

"Vēlētos, lai Latvija 2030.gada kļūtu par nozīmīgu un svarīgu partneri starptautiskajās institūcijās Eiropas Savienībā, NATO u.c. Par nozīmīgu spēlētāju Latvija varēs kļūt tikai tad, ja būs skaidra stratēģija, mērķi un uzdevumi, kas jāīsteno, un pats galvenais vienotība un veiksmīgs dialogs  starp sabiedrību un valsts pārvaldes institūcijām."

Lasītāju komentāri (5) »

1. Aija Tauriņa

   2008-10-08, 15:34:42

   Vēlētos ,lai nekad neatkārtotos ,tas kas notika,kad pārgājām uz latiem,jo drīz taču ieviesīsim eiro un ,kāds šinī momentā būs lata kurss?Vai visu laiku noslēpumainības plīvurs segs mūs ,šī ir krāpšana no mūsu dārgās Latvijas republikas valdības puses.Valdības gaiteņos tiek kalti plāni ,kā kārtējo reizi eleganti un gudri aplaupīt jau tā nabadzībā un postā iedzīto tautu.Kad mainīsies lata kurss,vai vēl daudziem kungiem latu ,kas nav pārvērsti uz eiro.

2. Inta

   2008-10-08, 22:16:05

   Kāpēc kaut kur vēl "jāiebrauc" speciāli - kaut kādā iracionālā bloga sadaļā - tepat un vēl atsevišķi jāpiesakās? :)? Kāpēc vienkārši nevar uzrakstrīt laiku, vietu, kur notiek un ... viss? Ja kādam iznāks, garām ejot, ieiet, - iees tad ar bez visām tām ambrāžām... Kas tā par slepenību? No kā tad baidās kādi atkal?

3. Jēkabs

   2008-10-09, 03:19:12

   Ir neticami redzēt, ka neviens no Atspēriena vadītājiem neproponē ieguldīt kapitālu dzomstības veicināšanas jomā! Tā vietā tiek runāts tikai par vecu cilvēku ilgākas nodarbinātības iespējām. Mīļie Cilvēkkapitāla vadītāji! Saprotiet taču! ir tikai viens veids, kā nodrošināt cilvēkkapitālu Latvijā un tas ar ar bērniem, jo veci cilvēki, lai arī cik izglītoti vienkārši mirst! Un ir moderna pētniecība sabiedrības novecošanās laukā un viņi ir nākuši ar zināmiem slēdzieniem, bet lai pie tiem piekļūtu ir jāmāk lasīt, ko Latvija eksperti, liekas, neprot.

4. ieva

   2008-11-26, 13:30:32

   1. kā tiks veicināts dzimstības pieaugums??

5. Vērotājš no males

   2009-06-05, 22:09:17

   Fizikā, ķīmijā un matemātikā cilvēces dižgari ir atstājuši daudzas konstantes ( Planka ; Mihaelisa , Serpinska; gravitācijas u.c. ) un paradoksus (Rasela ; Einšteina—Podoļska—Rozena paradoksu u.c.) , mūsdienu Latvijas ekonomikas guru un politikas dižgari neatpaliek un ar „Gerharda – Kampara paradoksa” palīdzību ir radījuši „ Lata stabilitātes konstanti - e ” Lasu „Latvijas Vēstnesi” no 04.06.2009. publicētos MK noteikumus Nr. 486 , kas veic grozījumus MK noteikumos Nr. 198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” un rodas absolūta pārliecība par Lata , mūsu nacionālās valūtas , stabilitāti ! Šeit p.21 atrodam dažādas formeles - piemēram : C = 147 x e x k ( vējam ) ; C=188 x e x k (gāzei ) ; C = 159 x e x k ( ūdeņam ) ; kur C – cena Ls/ MWh un e – Latvijas Bankas noteiktais lata kurss pret Eiropas Savienības valstu vienoto valūtu dienā, kad izrakstīts rēķins par elektroenerģiju. Kas no tā izriet, tālāk tekstā atrodam skaidrojumu , koeficientiem e & k , bet pievērsīsimies tikai lata stabilitātes konstantei „ e ” ... MK noteikumu projekta anotācijā rakstīts : „Koeficents „e” formulās nodrošina to, ka ražotājs tiks mazāk pakļauts valūtu svārstību riskiem, jo nozīmīgākie izmaksu posteņi veidojas no importētiem resursiem – tehnoloģiju izmaksas un finansējuma izmaksas.” Veicot elementārās matemātikas darbības ( pieņemot , ka K= 1 un šodien LB noteiktais lata kurss pret EUR : 1 EUR = 0,702804 LVL ; vai 1,423 EUR = 1 LVL ) iegūstam : 1) 147 LVL x 1,423 = 209,18 EUR ( pie stabila Ls un LB kursa 1 EUR = 0,702804 LVL ) 2) 147 LVL x 1,000 = 147,00 EUR ( pie devalvēta (-30%) Lata 1 EUR = 1 ,000 LVL ) 3) 147 LVL x 1,500 = 220,50 EUR ( pie revalvēta Lata 1 EUR = 0,666 LVL ) u.t.t & u.t.j.p. Mēs visi zinām kādi „Politekanomijas dižgari” un citi „melnie spēki” iesaistījušies cīņā par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un vēju , BET ... 1) Gerharda – Kampara paradoksa būtība ir valūtas šķēru principā , kas nodrošinās Lata - mūsu nacionālās valūtas , stabilitāti JO... 2) tehnoloģiju izmaksas un finansējuma izmaksas , lai nu puiki cik lieli būdami , nāk no Rietumiem EUR banknotēs ... TĀDEJĀDI 3) neizpildās MK noteikumu projekta anotācijā rakstītais : „Koeficents „e” formulās nodrošina to, ka ražotājs tiks mazāk pakļauts valūtu svārstību riskiem, jo nozīmīgākie izmaksu posteņi veidojas no importētiem resursiem – tehnoloģiju izmaksas un finansējuma izmaksas” ... un tādjādi tam šajā formulā ir tikai informatīva nozīme, bez kādām pozitīvām ekonomiskām sekām ! 4) „lielie” puikas tokš nišaus sev kājā , lai cik arī būtu vilinošs profits no Ls devalvācijas , jo ar Lata devalvāciju izlieto TARIFU uideni nikas un nikad nesasmels UN 5) ir arī citas parodoksa sekas ...ko ar tām darīt ..atbildes atrodamas apdzīvotajā vieta NAUDĪTE ( savējie sapratīs ) Tādi un citādi cunduri iespējami tikai mūsu „zatlerijā” !!!