Sabiedriskās apspriedes mērķi:

  • nodrošināt informācijas pieejamību un iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības loku atklātā dialogā par valsts attīstību,
  • veicināt izpratnes veidošanos par NAP stratēģiju, prioritātēm un izvirzītajiem risināmajiem uzdevumiem, iesaistot diskusijās NAP darba grupu vadītājus un dalībniekus, kā arī neatkarīgos ekspertus.

Mērķauditorija – ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo īpaši (tai skaitā) politiķi, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, zinātnieki, studenti, pasniedzēji, pedagogi, žurnālisti.

Pasākumi, dalībnieki un galvenie rezultāti

Uzsākot sabiedrisko apspriedi tika izstrādāts vienots dizains un NAP logo, kas veicināja NAP kā dokumenta un sabiedriskās apspriedes kā kampaņas popularizēšanu. Tika nodrukāta krāsaina brošūra „Nacionālā attīstības plāna 2007-2013 pirmā redakcija” 7000 eksemplāros (no tiem 2000 eks. ar apmaksātām aploksnēm priekšlikumu nosūtīšanai). Īsa informācija un galveno apspriedes pasākumu kalendārs tika iespiesti bukleta formā 3 000 eks. metienā. Šie materiāli tika nosūtīta pa pastu augstskolu bibliotēkām, visām pašvaldībām un vidusskolām, kā arī izdalīti sabiedrisko apspriežu pasākumu dalībniekiem.

Uzsākot sabiedrisko apspriedi, tika izveidota NAP mājas lapa www.nap.lv.

Sadarbībā ar reģionālajām augstskolām, pašvaldībām un attīstības aģentūrām notika 10 reģionālās konferences – Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā, Rīgā, Talsos, Valmierā, Rēzeknē, Ventspilī, Bauskā un Cēsīs. Konferencēs kopumā piedalījās 695 cilvēki, ģeogrāfiski aptverot visu Latviju. Pasākumam paredzētais 3 stundu laika limits tika ne tikai pilnībā izmantots, bet dažreiz arī pārsniegts, jo pēc prezentācijām notika aktīva domu apmaiņa starp pasākuma dalībniekiem un NAP izstrādes grupas dalībniekiem.

Lielu interesi par NAP 1.redakciju izrādīja Saeimas deputāti, apspriežot NAP projektu 7 komisiju sēdēs, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un izglītības darbinieki, kas organizēja NAP apspriedes pēc savas iniciatīvas, uzaicinot uz sarunu darba grupu pārstāvjus un zinātniekus. RAPLM saņēmusi 32 elektroniskas un 28 rakstiskas vēstules ar priekšlikumiem un komentāriem, kā arī sabiedriskās organizācijas JHVH izstrādātu „Alternatīvo NAP”.

Sadarbībā ar Sabiedriskās politikas centru „Providus” no 22. marta līdz 7. aprīlim tiešsaistes režīmā notika sabiedriskā apspriede portālā www.politika.lv. Kopumā tika nosūtīti ap 90 ielūgumu, informācija ievietota arī portālā studentnet.lv un izsūtīta ap 1000 pirmsskolas, speciālo un profesionālo izglītības iestāžu, vispārizglītojošo dienas un vakara maiņu vidusskolu, kā arī augstāko mācību iestāžu vadītājiem. Sabiedriskā apspriede bija atvērta jebkuram interesentam un laikā līdz 11.aprīlim ar NAP saistītie raksti bija apskatīti 12 300 reižu. Ar apspriedes materiāliem iepazinušies aptuveni 1000 politika.lv lietotāju. Diskusijai bija izvirzītas 2 tēmas: „Izglītots un radošs cilvēks” un NAP ieviešana un uzraudzība, par kurām formulēti 52 priekšlikumi un 78 komentāri.

Sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru notika uzņēmēju diskusiju forums, kurā piedalījās 25 uzņēmēji un nozaru asociāciju pārstāvji, kas izteica savu vērtējumu, priekšlikumus un vērsa uzmanību uz riskiem, kas jāņem vērā NAP gala redakcijas izstrādē.

Izstāde „Reģionālā attīstība Latvijā 2006” 20.-22. aprīlī izstāžu centrā „Ķīpsala” kļuva par emocionāli un saturiski piesātinātu NAP sabiedriskās apspriedes noslēguma pasākumu, kura laikā ikvienam no vairāk nekā 6000 apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar 250 izstādes dalībnieku – firmu, pašvaldību, reģionu – ekspozīcijām, tai skaitā iepazīties ar NAP 1.redakciju un izteikt savu attieksmi. Izstādes ietvaros notika 3 konferences: par NAP īstenošanu un uzraudzību, pašvaldību rīcībspēju un reģionu izaugsmes potenciālu. Pasākums tika plaši atspoguļots TV.

Izstādes laikā notika konferenču forums, kurā piedalījās 120 dalībnieki:

  • Konference „Kas nepieciešams NAP īstenošanai?”
  • Konference „Rīcībspējīgas pašvaldības”
  • Konference „Veidosim Latviju kopā”
  • Konference un projektu prezentācijas „Šodien sasniegtais kā ieguldījums rītdienai”.

NAP sabiedriskā apspriede tika plaši atspoguļota Latvijas presē un TV (raidījumos „Province”, „Kas notiek Latvijā?”, kā arī TV7 reportāžās par izstādi). Īpaši aktīvi apspriede izvērtās centrālo laikrakstu slejās, kas gandrīz ik dienas publicēja gan žurnālistu gan citu autoru viedokļus. Vairākas „apaļo galdu” diskusijas organizēja un plaši atspoguļoja krieviski rakstošie laikraksti „Čas”, „SM”, „MK”. Ne tik aktīvi bija reģionālie mēdiji, kas aprobežojās ar informācijas un viedokļu publicēšanu galvenokārt par reģionos notikušajām konferencēm. Publikācijas pārstāvēja plašu viedokļu spektru – no galēja skepticisma līdz konstruktīviem priekšlikumiem un analītiskiem izvērtējumiem.

Secinājumi

NAP 1.redakcijas sabiedriskā apspriede noritēja sekmīgi un liecināja par sabiedrības interesi un gatavību diskutēt par nozīmīgiem valsts attīstības jautājumiem. NAP izvirzītais mērķis un prioritātes, kā arī uzdevums – tuvāko 7 gadu laikā panākt pagriezienu izglītībā, zinātnē un tautsaimniecībā, lai veidotos stabils intelektuālais un materiālais pamats dzīves kvalitātes pakāpeniskam pieaugumam – tika izprasts un kopumā atbalstīts.

Pozitīvo viedokļu TOP 5

  • Pirmo reizi centrā ir cilvēks

  • Jauna pieeja valsts attīstības plānošanai (vispirms tiek piedāvāta stratēģija nevis pasākumu plāns; ierēdņu, zinātnieku, sociālo partneru un uzņēmēju dalība; izmantots starpnozaru princips)

  • Iezīmēti vairāki pagriezieni, t.sk. izglītība izvirzīta par prioritāti

  • Paredzēta attīstības plānošanas, prognozēšanas un analīzes sakārtošana

  • Notiek plaša sabiedriskā apspriešana.

Negatīvo viedokļu TOP 5

  • Nav definēta valsts attīstības vīzija un neskaidra NAP vieta citu dokumentu vidū

  • NAP ir stratēģija nevis plāns (nav konkrētu pasākumu, atbildīgo, finanšu plāna, izmērāmu sasniedzamo rezultātu, ieviešanas mehānisma)Iezīmēti vairāki pagriezieni, t.sk. izglītība izvirzīta par prioritāti

  • Nepietiekama uzmanība lauku attīstībai

  • Neskaidri izklāstīta policentriskā attīstība un nav nosauktas reģionu prioritātes

  • Zinātnē un izglītībā ir pārāk zems bāzes līmenis un nepietiekama IZM kapacitāte tik ambicioziem uzdevumiem

Lielākās bažas un riski

  • Rīgas straujā attīstība vēl vairāk noplicinās reģionus (piem. cilvēkresursu jomā)

  • Bieža valdību maiņa un finanšu trūkums var apdraudēt stratēģijas īstenošanu

  • Kā nodrošināt NAP īstenošanu un uzraudzību, kā arī sasaisti ar rīcībpolitiku dokumentiem?

  • Demogrāfijas radītie riski (imigrācijas, emigrācijas politika, sociālās integrācijas jautājumi)